Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā akceptēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas virzīto ieceri, kas paredz, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieki dienu pēc svētkiem - 8.jūlijā - varēs atpūsties un viņiem tā vēlāk nebūs obligāti jāatstrādā, ja vien to nepieprasīs darba devējs.
Par to nobalsoja 88 deputāti, pret nebija neviens, tāpat neviens tautas kalps šajā balsojumā neatturējās.
Idejas iniciatori ar šādu kompromisu ir apmierināti, lai arī sākotnēji 8.jūlijā bija iecerēts ieviest brīvdienu visiem Latvijas iedzīvotājiem, taču vienlaikus to paredzot atstrādāt vēlāk - 23.novembrī. Tomēr galvenais mērķis tikšot sasniegts - Dziesmu un deju svētku dalībniekiem būs iespēja uzreiz pēc svētku noslēguma koncerta beigām nedoties uz darbu.
Savukārt par iespēju turpmāk pēc Dziesmu un deju svētkiem ieviest oficiālu brīvdienu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzdos Ministru kabinetam līdz šā gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas vai svētku dienas statusa piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu.
Saeimas atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte.
Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem – pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.
Ieceres autori norādījuši, ka Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgs līdz rītam. Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas.
Kaut arī svētku rīkotāji aicinājuši darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību, pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts, uzskata likumprojekta autori.
Tiesa, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau iepriekš paudusi uzskatu, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
