Saeima amatpersonas turpmāk vēlēs atklāti; 10 000 pilsoņu no 16 gadiem varēs parlamentam nodot kolektīvo iesniegumu
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, nosaka tiesības 10 tūkstošiem pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu, kā arī pārskata Saeimas komisiju sarakstu.

Par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem galīgajā lasījumā nobalsoja 67 deputāti: no valdošās koalīcijas frakcijām, neatkarīgie deputāti, opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kā arī Andrejs Klementjevs (SC). Pret bija Ņikita Ņikiforovs (SC), bet atturējās 27 deputāti – SC pārstāvji un Uldis Augulis (ZZS).

Likums paredz atteikties no līdzšinējās prakses vairākas valsts amatpersonas ievēlēt aizklātā balsojumā. Turpmāk atklātā procedūrā plānots ievēlēt Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu likumos noteiktu amatpersonu. Tādējādi jebkuram interesentam uzreiz pēc balsojuma būs pieejama informācija par to, kā katrs deputāts ir balsojis par konkrēto amatpersonu.

Vienlaicīgi izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti arī Satversmes grozījumi, kas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.

Tāpat Saeimas kārtības rullī tiek paredzēta iespēja ne mazāk kā 10 tūkstošiem pilsoņu vērsties Saeimā ar kolektīvu iesniegumu. Iesniegumu varēs parakstīt Latvijas pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstus varēs vākt arī elektroniski, ja tiks nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

Pēc ilgstošām debatēm par Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes priekšlikumu, kas paredzēja paaugstināt vecuma slieksni un kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu, tas tika sadalīts divās daļās. Deputāti galīgajā lasījumā tomēr nolēma, ka kolektīvo iesniegumu ir tiesības iesniegt vismaz 10 tūkstošiem pilsoņu, dubultojot otrajā lasījumā atbalstīto skaitu – 5000.

Par to nobalsoja 48 deputāti, galvenokārt "Vienotības" un ZZS pārstāvji, kā arī daļa VL-TB/LNNK un Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcijas un neatkarīgie deputāti. Pret bija43 deputāti no SC, daļa ZRP, kā arī atsevišķi "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, bet atturējās Arvils Ašeradens (V).

Savukārt Čepānes rosinājums paaugstināt vecumu, no kura ir tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu, no 16 uz 18 gadiem Saeimas vairākuma atbalstu neguva. Par to nobalsoja 32 deputāti no ZZS, vairums "Vienotības" frakcijas, daļa neatkarīgo deputātu un atsevišķi VL-TB/LNNK pārstāvji, kā arī Guntars Bilsēns (ZRP). Tomēr pret vecuma sliekšņa paaugstināšanu nobalsoja 59 deputāti: no SC, ZRP, VL-TB/LNNK, daļa "Vienotības", neatkarīgie deputāti Jānis Junkurs un Klāvs Olšteins, kā arī Ilona Jurševska (ZZS).

Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkstēs saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkstēs pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Vienlaikus likuma grozījumi nosaka kolektīvā iesnieguma izskatīšanas procedūru Saeimā.

Grozījumi Saeimas kārtības rullī arī paredz izmaiņas Saeimas komisiju sarakstā – tiks likvidēta Saimnieciskā komisija, savukārt Pilsonības likuma izpildes komisija tiks pārdēvēta par Sabiedrības saliedētības komisiju. Tāpat grozījumi nosaka, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā varēs strādāt divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās līdzšinējo divu apakškomisiju vietā.

Komisijas atbalstītie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi paredz arī pagarināt iespējamo deputāta runas laiku ikgadējo ārpolitikas debašu laikā. Apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, deputāts pirmo reizi varēs runāt desmit minūtes, bet otro reizi – piecas minūtes.

Likuma grozījumi saistībā ar aizklāto balsojumu atcelšanu un kolektīvajiem iesniegumiem stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet izmaiņas Saeimas komisiju sarakstā būs spēkā no šī gada 1.aprīļa.

Source

www.DELFI.lv

Tags

11. Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus