Saeima atbalsta stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju iegūšanai

Saeima atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu noteikt, ka uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks no ārpus ES esošās valsts, kurš ieguldīs kāda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, taču tas attiektos uz uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 7 miljonus latu. Saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos uzņēmumam jāsamaksā vismaz 20 000 latu. Savukārt lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas gribētājam būs jāiegulda vismaz 100 000 latu.

Tāpat Saeima atbalstīja komisijas priekšlikumu papildināt normu, kas ļauj prasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā vai republikas pilsētās 100 000 latu vērtībā, bet ārpus tām – 50 000 latu vērtībā, ar papildu nosacījumiem. Nekustamais īpašums varēs būt pirkts tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai arī no Latvijas vai ES pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, vai ārzemnieks, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Iegādāto nekustamo īpašumu, kas atrodas Pierīgā vai republikas pilsētās, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 000 latu, bet citviet Latvijā – par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būs jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai, paredzēts Saeimas atbalstītajā priekšlikumā.

Kārlis Šadurskis (V) pauda gandarījumu, ka līdz ar šo normu būs izslēgta fiktīvu darījumu iespējamība, "kur viens ģimenes loceklis it kā pārdod otram un rezultātā netiek ieguldīts neviens santīms, izņemot zemesgrāmatu nodevu, un tiek iegūta visai ģimenei uzturēšanās atļauja".

Tomēr viņš aicināja aicinātu deputātus apsvērt, "vai Latvijai ir jābūt vienīgajai valstij Eiropas Savienībā, kur, nopērkot nekustamo īpašumu, var iegūt termiņuzturēšanās atļauju". "Es tomēr aicinātu Latvijai piepulcēties civilizēto valstu pulkam un šo normu izslēgt," sacīja Šadurskis.

Savukārt Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka iepriekš līdzīgā balsojumā šāda priekšlikuma likteni izšķīra tieši Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas balsis, tāpēc aicināja ZZS balsot tā, "lai ne par mūsu "zaļajiem un zemniekiem", ne par latviešiem kopumā kā par zemnieku tautu nevarētu teikt vārdus [no Kaspara Dimitera Un Zigmāra Liepiņa izrādes "Vadonis" par Kārli Ulmani]: "Nav zemniekam zemnieka rokas.""

Tomēr balsojumā šī priekšlikuma atbalstītāji nedaudz zaudēja tā pretiniekiem. Par nobalsoja 37 deputāti – gandrīz visa "Vienotības" frakcija, septiņi ZZS deputāti, VL-TB/LNNK, kā arī ārpusfrakciju deputāts Visvaldis Lācis. Pret bija 26 deputāti no "saskaņas centra" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām, ka arī Gundars Daudze un Laimis Šāvējs (abi ZZS). Atturējās 13 deputāti: deviņi ZZS pārstāvji, Andis Caunītis un Klāvs Olšteins (abi V), Sergejs Dolgopolovs (SC) un Guntis Ulmanis (PLL).

Par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā nobalsoja 78 deputāti, bet atturējās Šadurskis.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt arī persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Jau ziņots, ka grozījumus Imigrācijas likumā, kas paplašināja tiesības iegūt uzturēšanās atļaujas, Saeima pieņēma pērn vasarā. Vēlāk Saeima noraidīja VL-TB/LNNK piedāvātos grozījumus, kas paredzēja atteikties no īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemniekiem.

Iepriekš PMLP atzina, ka tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību.