Saeima ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā apstiprināja valdības vienbalsīgi atbalstīto un apstiprināšanai Saeimā virzīto biroja darbinieku Alekseju Loskutovu.
Slēgtā balsojumā par Loskutova iecelšanu amatā balsoja 64, pret bija 32, viena vēlēšanu zīme bija nederīga.

Debatēs pirms balsojuma par Loskutova apstiprināšanu amatā visasāk valdības izraudzīto kandidātu kritizēja partijas "Jaunais laiks " (JL) un "tēvzemiešu" pārstāvji.

JL līderis Einars Repše no tribīnes pauda neizpratni, kāpēc valdošā koalīcija šajā amatā vēlas virzīt cilvēku, kurš nebauda sabiedrības uzticību. Viņš arī pauda pārliecību, ka Loskutovu Induļa Emša vadītā valdība izraudzījusies tāpēc, ka viņš netraucēs šai valdībai īstenot savas privātās intereses. Repše arī draudēja, ka sabiedrībai šis valdības solis nepaslīdēs garām nepamanīts un vēlētāji nākamajās vēlēšanās atcerēsies tās partijas, kuras šādu izvēli atbalstīja.

Arī JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš piesauca tautas atmiņu un norādīja, ka sabiedrība šādu politiķu rīcību neatbalsta, tāpēc deputātiem nevajadzētu iet pret tautas gribu. JL deputāts Atis Kampars pauda pārliecību, ka "jau šobrīd pastāvošā plaisa starp Latvijas tautu un politiķiem pāraugs par bezdibeni, ja politiķi ies pret tautas gribu".

JL un "tēvzemiešu" pārstāvji arī kritizēja Loskutovu par medijos izskanējušajām ziņām, ka Loskutovs pirms vairākiem gadiem žurnālā "Pantera" atklāti runājis par savu intīmo dzīvi, kā arī vairākkārt uzsvēra, ka viņam ir apšaubāma pagātne, jo viņš ieguvis izglītību bijušās Padomju Savienības skolās, kur apmācīti specdienestu darbinieki un viņa tēvs bijis komunistiskās partijas funkcionārs. Par šiem izteikumiem gan ironizēja valdošās koalīcijas pārstāvji. Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis, runājot par Loskutova atklātību žurnālā "Pantera", atzina - diez vai amatieriski uzgleznota pliku meiteņu izstādīšana baznīcā un nevis jaunībā, bet tagad brieduma gados būtu labāk vērtējama".

Savukārt, piemēram, Tautas Saskaņas partijas deputāts Jānis Urbanovičs atzina, ka Loskutova pagātne nebūt nav labāka par pašreizējās KNAB vietas izpildītājas Jutas Strīķes pagātni, kuru JL tik dedzīgi aizstāv un slavē. Viņš tikai aicināja, lai arī Loskutova vadībā Strīķe un viņas vietnieks Alvis Vilks turpinātu darboties birojā, jo, pēc Urbanoviča domām, šādā veidā varētu tikai uzlaboties biroja darbs, jo katrs biroja vadības pārstāvis rūpīgi sekos līdz savu kolēģu darbam JL.

Loskutovs (1962) kopš pērnā gada vada KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļu. Einara Repšes valdības laikā viņš izpelnījās asu premjera kritiku par Loskutova vadībā izstrādāto korupcijas apkarošanas stratēģiju.

Loskutovs trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas sēdē solīja, ka KNAB vadītāja amatā aktīvi apkaros korupciju un panāks, lai KNAB ne tikai reaģētu uz iesniegumiem, bet pēc paša iniciatīvas aktīvi izmeklētu korupcijas gadījumus.

Augstāko izglītību viņš ieguvis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, Krievijas Iekšlietu ministrijas Augstākajā Juridiskajā neklātienes skolā un Helsinku Universitātē.

Loskutovs bijis pasniedzējs Latvijas Policijas akadēmijā, Daugavpils universitātē, Baltijas Krievu institūtā un biznesa institūtā "Rimpak Livonija". Viņš bijis arī Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes izmeklētājs, instruktors Iekšlietu ministrijas sodu labošanas iestāžu pārvaldē un Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centra vadošais kriminologs.

Loskutovs papildus izglītojies un uzstājies ar referātiem daudzos vietējos un starptautiskos semināros, konferencēs un kongresos. Izdotas 44 viņa publikācijas par kriminālatbildību par ķīlnieku sagrābšanu, latento noziedzību, noziedzības tendencēm sociālo procesu kontekstā un atsevišķām krimināltiesību un kriminoloģijas problēmām.

KNAB vadītājam ir vairāki akadēmiskie un zinātniskie grādi un 15 gadu pedagoģiskā darba stāžs. Viņš vairākās augstākās izglītības iestādēs pasniedzis krimināltiesības, kriminoloģiju, kriminālpolitiku, salīdzinošās krimināltiesības un kriminoloģisko pētījumu metodiku.

Loskutovs teicami pārzina krievu valodu un labi runā angliski, un viņam ir iemaņas darbā ar datoru.

Strādājot Iekšlietu ministrijas sistēmā, viņš saņēmis deviņus apbalvojumus par sasniegumiem darbā, priekšzīmīgu darbu, ieguldījumu studējošo izglītošanā un zinātniskajām publikācijām.

Loskutovs ir precējies un viņam ir trīs bērni.

Uz KNAB priekšnieka amatu pretendēja arī pašreizējā biroja pagaidu vadītāja Juta Strīķe un viņas vietnieks Alvis Vilks.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka KNAB priekšnieka konkursa komisija nolēma apstiprināšanai valdībā virzīt nevis vienu, bet gan trīs šī amata pretendentus, lai gan Strīķe ieguva visvairāk komisijas locekļu balsu.

Valdības izsludinātajā KNAB priekšnieka amata konkursā pieteicās 20 kandidāti. Konkursa komisija tālāk izvirzīja astoņus augstā amata pretendentus - Strīķi, Vilku, Loskutovu, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja priekšnieku Aigaru Evardsonu, advokātu Oskaru Rodi, prokuroru Aldi Punduru, finanšu policijas priekšnieku Juri Timšanu un Raimondu Avdējevu.

Jautājums par KNAB vadītāju aktualizējās līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu. Emsis uzskata, ka iepriekšējā premjera Einara Repšes rīkojums par Strīķes iecelšanu KNAB direktora vietas izpildītājas amatā nav bijis likumīgs. Emsis uz KNAB vadītāja amatu vēlējās virzīt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Juri Rekšņu, taču viņš no šī piedāvājuma atteicās.

Atkārtoti sasauktā KNAB priekšnieka konkursa komisija vienbalsīgi nolēma rīkot jaunu konkursu uz biroja vadītāja amatu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!