Saeima šodien vienbalsīgi pirmajā lasījumā konceptuāli akceptēja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iesniegto Tiesībsarga biroja likumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Priekšlikumus likuma papildināšanai uz otro lasījumu deputāti varēs iesniegt līdz 30.augustam.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijā ir pieņemta virkne likumu, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku tiesības, tomēr dzīvē tie ne vienmēr praksē rada cerētos rezultātus un tos bieži ignorē tieši amatpersonas, kuras pārstāv valsti.

Tiesībsarga institūcija ne tikai veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem, konsultēs iedzīvotājus, veicinās strīdu atrisināšanu mierizlīguma ceļā, bet arī ievērojami atslogos tiesu sistēmas darbu, radot iespēju atrisināt strīdīgu situāciju daudz vienkāršāk un ātrāk. Valstī ir liela tā cilvēku daļa, kuriem savu interešu aizstāvība un taisnības noskaidrošana tiesā ir pieejama ierobežoti, ņemot vērā šī procesa izmaksas un laiku, ko tas aizņem. Savukārt tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē, bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.

Likumprojektā teikts, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu tā uzdevumu un funkciju pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām.

Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda tiesībsarga brīvības aprobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana būs pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

Tiesībsarga biroja uzdevumi būs veicināt personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību, sekmēt bērnu tiesību aizsardzību, sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu, sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē, atklāt nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu un veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām un tiesībsarga darbību.

Tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likumā noteiktajām prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Pēc apstiprināšanas amatā tiesībsargs dos svinīgo solījumu Saeimai.

Tiesībsarga pilnvaru termiņš būs četri gadi no dienas, kad viņš ir devis zvērestu. Tiesībsargu varēs apstiprināt amatā atkārtoti. Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām attieksies likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām.

Pagaidām nav atrisināts jautājums par Tiesībsarga biroja finansējumu, kuram Finanšu ministrija atvēlējusi līdzšinējo Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) finansējumu 157 000 latu apmērā, bet deputāti uzskata, ka būtu lietderīgi to palielināt līdz 747 500 latiem gadā.

Saeima uzskata, ka, “saglabājot pašreizējo niecīgo VCB finansējumu 157 000 latu apmērā gadā, nav jēgas uz tā bāzes dibināt Tiesībsarga biroju ar daudz plašākām funkcijām un 45 darbiniekiem pašreizējo 23 vietā”.

No prasītajiem 747 500 latiem Tiesībsarga biroja darbinieku algām paredzēts gadā atvēlēt 334 300 latu, bet sociālajam apdrošinājumam - 80 500 latu. Tiesībsarga alga būs 2000 latu mēnesī, viņa vietnieka - 1000 latu, bet pārējiem darbiniekiem - no 350 līdz 500 latiem.

Paredzēts, ka biroja darbinieki katru mēnesi dosies 10-15 komandējumos pa Latviju, šim mērķim izlietojot 1 600 latus. Mācību komandējumiem un dienesta braucieniem ārpus Latvijas paredzēts atvēlēt 43 300 latus.

Biroja telpu nomai paredzēts gadā tērēt 96 000 latus, komunālajiem maksājumiem - 11 800 latus, transporta izdevumiem - 14 400 latus, pasta, telefona un citu pakalpojumu apmaksai - 32 400 latus, prasību iesniegšanai Satversmes tiesā un citai juridiskajai palīdzībai - 2 100 latus, ekspertu piesaistīšanai - 1 400 latus, socioloģiskiem pētījumiem - 3 100 latus, gada ziņojuma izdošanai - 2000 latu, triju bukletu izdošanai - 4 800 latus, videoreklāmai un dažādām publikācijām - 4 600 latus, semināru organizēšanai - 3 600 latus, starptautiskas konferences organizēšanai - 4 100 latus, starptautisko ombudu pieņemšanai - 2400 latus, literatūras un preses iegādei - 2000 latu, dalības maksai starptautiskajās ombudu organizācijās - 1700 latus. Tehnikas un iestādes uzturēšanas apmaksai iecerēts tērēt 21 500 latus, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apmaksai - 3300 latus, kancelejas preču iegādei - 4600 latus.

Jaunu datoru iegādei Tiesībsarga birojs vēlas tērēt 20 000 latu, mobilajiem telefoniem - 3200 latus, printeriem - 2900 latus, telefonu sakaru sistēmas paplašināšanai - 3500 latus, apsardzes sistēmas nodrošināšanai - 2600 latus, darba vietu aprīkojumam - 23 800 latus. 5300 latus paredzēts rezervēt “vienreizējiem speciāliem pasākumiem”, tai skaitā 3000 latu - jauno darba telpu pielāgošanai darba tehnikai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form