Saeima konceptuāli atbalsta jauno Pašvaldību likumu
Foto: Saeimas administrācija

Lielākajai daļai frakciju balsojot par un tikai Zaļo un zemnieku savienības frakcijai atturoties, Saeima ceturtdien, 22. aprīlī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jaunā Pašvaldību likuma projektu, kura spēkā stāšanās plānota no nākamā gada sākuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par balsoja 76 deputāti, atturējās septiņi un pret bija viens deputāts. Priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam paredzēts viens mēnesis.

Lai gan pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajās pašvaldībās vēlēšanas notiks 5. jūnijā un tās sāks darbu 1. jūlijā, pašvaldību darbu regulējoša likuma maiņa iecerēta no nākamā gada sākuma jeb pusgadu pēc jauno pašvaldību darba sākuma.

Salīdzinoši nelielas debates par šo likumprojektu izvērtās Saeimas sēdē ceturtdien, taču paredzams, ka par šo apjomīgo un valsts pārvaldes iekārtai svarīgo likumprojektu notiks plašas diskusijas, turpinot darbu atbildīgajā komisijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 14. aprīlī iezīmējās vairāki iebildumi no opozīcijas pārstāvju, kā arī dažādu organizāciju puses. Iebildumi bija par iecerētajām iedzīvotāju padomēm, jaunām pašvaldībām paredzētajām funkcijām un līdz galam neskaidrajiem finansēšanas jautājumiem.

Komisijā vairāki sēdes dalībnieki un arī deputāti lūdza atlikt paredzēto balsojumu par likumprojektu pirmajā lasījumā un rūpīgi izvērtēt pievienoto anotāciju, tomēr deputātu vairākums nolēma atbalstīt likumprojektu un turpināti darbu pie iespējamām izmaiņām tajā jau otrajā lasījumā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 4. martā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto jauno vietējo pašvaldību darbību regulējošo likumu "Pašvaldību likums".

"Šobrīd spēkā esošais likums ir novecojis un neatbilst tām iespējām un prasībām, ko sabiedrība sagaida no mūsdienīgas valsts pārvaldes. Jaunajā likumprojektā ietverts tāds uzlabots pašvaldības darbības organizācijas modelis, kas mazinās iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas, tas ir vērsts uz efektīvāku pārvaldi, kā arī iedzīvotāju viedokļu respektēšanu un plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā," skaidroja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā, skaidro VARAM.

Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc augstākas sabiedrības iesaistes pakāpes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, kas nodrošinātu pēc iespējas plašāku jaunajā novadā iekļauto administratīvo teritoriju iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu būtiskos ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos.

Likumprojekts tāpat paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu. VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ņēmusi vērā arī līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus, rekomendācijas pašvaldību jautājumos.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijās minēto, ministrija likumprojektu papildinājusi arī ar pašvaldības izpilddirektora pienākumu izveidot iestādes iekšējās kontroles sistēmu. Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā (tai skaitā izveidotajās iestādēs) notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai. Likumprojektā ir precizēti domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumi.

Likumprojektā noteikti mehānismi plašai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm. Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.

Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Tāpat noteikta arī iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.

Lai padarītu raitāku vietvaru darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu ministrijā, VARAM likumprojektā ir noteikusi jomas, kur veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.

Likums paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī tos sistematizēs portālā likumi.lv, kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu darbu. Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.

Precizēti domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.

Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes, turklāt turpmāk, ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.

Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19 radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi.

Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, skaidri nosakot, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija.

Ministrija uzsver, ka likumprojekta izstrādē noticis aktīvs darbs ar pašvaldības pārstāvošajām organizācijām un nozaru ministrijām, kā arī ir uzklausītas nevalstiskās organizācijas par sabiedrības iesaistes jautājumiem pašvaldību darbā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Novadu reforma Saeima Zaļo un zemnieku savienība VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form