Karstu debašu un garu vēsturisku ekskursu iedvesmoti, Saeimas deputāti ceturtdien, 27.martā konceptuāli atbalstīja Latvijas Republikas Satversmes papildināšanu ar preambulu.
Konstitūcijas papildināšanu ar preambulu, kas noteic, ka "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību", 1. lasījumā atbalstīja 67 deputāti, bet 27 deputāti nobalsoja pret. Visi "pret" balsojošie deputāti pārstāv "Saskaņas centru".
Kaismīgas diskusijas raisīja kā iecere Satversmes preambulā noteikt, ka "Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats", vienlaikus nosodot nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus. Šāda uzstādījuma iekļaušana Satversmē, pēc preambulas kritiķu domām, šķels Latvijas sabiedrību.
"Es nosodu tos cilvēkus, kuri mēģina izmantot preambulu kā līdzekli, lai šķeltu Latvijā sabiedrību un nostādītu atsevišķās pusēs tos cilvēkus, kuri mūsu valstī dzīvo," debatēs pauda deputāts Andrejs Elksniņš (SC).
Līdzīgās domās ir arī viņa partijas biedrs Valērijs Agešins: "Plaisa starp bagātajiem un nabagiem pieaug katru dienu, un preambulas pieņemšana var veicināt tikai jaunus aizvainojumus sabiedrībai. Sabiedrības papildus šķelšanu pareizajos un nepareizajos, īstajos un neīstajos pilsoņos."
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) gan uzsvēra, ka preambulas tekstā nevajadzētu censties saskatīt saukli: "Latviju latviešiem!"
Arī citi preambulas atbalstītāji uzsver, ka valsts konstitūciju ir jāpapildina, lai nostiprinātu valsts apziņu. "Mums joprojām ir jārūpējas par mūs valsts pamatvērtību pastāvēšanu un ne tikai ar ieročiem un kaujiniekiem, bet jānostiprina tas arī mūsu apziņās un valsts vissvarīgākajā pamatdokumentā," debatēs sacīja neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks.
" Viņai ir principā izglītojoša funkcija, lai tad, kad skolās runā par Satversmi, lai varētu pastāstīt no paša sākuma, kāpēc tāda Satversme ir un kāpēc tāda valsts ir. Tagadējais ievads nu nav preambula," aizstāvot Satversmes papildināšanu, teica RP pārstāvis Valdis Liepiņš.
Parlamentam Satversmes grozījumi vēl jāskata 2. un 3. lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
