Saeima neatbalsta deputātu 'administratīvās imunitātes' svītrošanu no Satversmes  (170)

Par grozījumiem valsts pamatlikumā nobalsoja 53 deputāti Tas bija mazāk par divām trešdaļām no 85 deputātiem, kas piedalījās šai balsojumā, tāpēc saskaņā ar Satversmi grozījumi netika pieņemti – tam pietrūka četru balsu "par".

Par nobalsoja koalīcijas pārstāvji, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāte Dana Reizniece-Ozola. Pret bija 25 deputāti – vairums "Saskaņas centra" (SC) frakcijas un Rihards Eigims (ZZS), bet atturējās septiņi ZZS deputāti.

Vairāki deputāti balsojumā nepiedalījās, tā līdzot samazināt nepieciešamo "par" balsotāju skaitu, kas tāpat nelīdzēja Satversmes grozījumus pieņemt. Balsojumā nepiedalījās ZZS deputāti Aija Barča, Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka, kā arī Ivans Klementjevs (SC).

Saeimas neatbalstītā konstitūcijas grozījumu redakcija bija Juridiskās komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts, jo pērn decembrī komisijām nodotajos Satversmes grozījumos bija runāts vien par aizklāto balsojumu atcelšanu.

Saskaņā ar ieceri, turpmāk par administratīviem pārkāpumiem Saeimas deputāti tiktu sodīti tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Izņēmums būtu ar personas brīvības ierobežojumu saistīts administratīvs sods, ko Saeimas loceklim nevarētu piemērot bez Saeimas piekrišanas. Deputāta tiesisko imunitāti iecerēts mazināt arī attiecībā uz kriminālprocesuālām darbībām, tostarp kratīšanas izdarīšanu deputāta dzīvesvietā.

Tāpat bija paredzēts noteikt atklātu deputātu balsojumu, ievēlot Valsts prezidentu un apstiprinot amatā ST tiesnešus. Jau šobrīd atklāti Saeimas balsojumi paredzēti Valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora un Satversmes aizsardzības biroja direktora ievēlēšanai. Grozījumi Satversmē nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā, skaidrots anotācijā.

Juridiskā komisija anotācijā skaidro: šobrīd Satversme noteic, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai citādi aprobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad Saeima tam piekritusi. "Deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas nepieciešams parlamenta aizsardzībai. Līdz ar to pastāvošā kārtība attiecībā uz deputātu neaizskaramību nonāk pretrunā ar vienlīdzīguma principu," uzskata likumprojekta autori.

Savukārt grozījumu mērķis bija panākt, lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama ar objektīvi pamatotu nepieciešamību. "Vadoties pēc principa, ka deputāta neaizskaramības attaisnojuma pamatā ir tikai divi mērķi: pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un, otrkārt, nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību," teikts anotācijā.

Anotācijā norādīts, ka viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātai balsošanai ir tā sauktais "sirdsapziņas" balsojums, tomēr tas neesot vērtējams augstāk par parlamentārās demokrātijas tautas pārstāvības virsprincipu: "Deputāti ir tautas pārstāvji, un līdz ar to vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību, turklāt šai rīcībai jābūt pārbaudāmai." To var nodrošināt tikai atklāta balsošana, uzskata komisija, jo nesenie aizklātie balsojumi Saeimas praksē liecina, ka tie mazina arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām.

Aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību valsts varai, bet arī radījuši grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus, jo savās nozarēs atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā, uzsvērts anotācijā.

Savukārt atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu, skaidroja Juridiskā komisija.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, par tiem būtu jānobalso trijos lasījumos Saeimas sēdēs, kurās piedalās vismaz 67 deputāti, par balsojot vismaz 2/3 no deputātiem.