PCTVL deputāti uzskata, ka tiesības uz pilsonību pieskaitāmas pie cilvēktiesībām.
EP konvencija par pilsonību nosaka, ka katra valsts saskaņā ar savu likumu pati nosaka, kas ir tās pilsoņi, bet citas valstis atzīst šo likumu, ja tas atbilst piemērojamām starptautiskajām konvencijām, starptautiskajām paražu tiesībām un vispāratzītajiem tiesību principiem, kas attiecas uz pilsonību.
Ikvienas līgumslēdzējas valsts noteikumi attiecībā uz pilsonību balstās uz principiem, ka ikvienam ir tiesības uz pilsonību, jāvairās no bezvalstniecības nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt viņa pilsonību, ne starp līgumslēdzējas valsts pilsoni un ārvalstnieku noslēgta laulība, ne šādas laulības šķiršana, ne pilsonības maiņa, ko izdara viens no laulātajiem laulības pastāvēšanas laikā, automātiski neietekmē otra laulātā pilsonību.
Konvencija arī nepieļauj diskrimināciju, nosakot, ka līgumslēdzējas valsts noteikumi attiecībā uz pilsonību nedrīkst ietvert uz dzimumu, reliģiju, rasi, ādas krāsu vai nacionālo vai etnisko izcelsmi balstītas atšķirības vai pieļaut jelkādu praksi, kuras dēļ uz to pamata rastos diskriminācija.
Tāpat arī ikvienai līgumslēdzējai valstij jāievēro diskriminācijas nepieļaujamības principi attiecībā uz saviem pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsoņi no dzimšanas vai arī ieguvuši pilsonību vēlāk.
Konvencija arī nosaka, ka ikviena līgumslēdzēja valsts savās iekšējās tiesībās paredz, ka tās pilsonību iegūst bērni, vienam no kuru vecākiem šo bērnu dzimšanas laikā ir šīs valsts pilsonība, kā arī tās teritorijā atrastie atradeņi.
Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 21 deputāts, pret bija 60, bet seši deputāti balsojumā atturējās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
