Saeima pieņem likuma grozījumus tautsaimniecības stabilizēšanai Covid-19 laikā
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 18. martā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kurus valdība izstrādājusi ar mērķi precizēt tiesisko regulējumu atsevišķiem Covid-19 infekcijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī papildināt ar jauniem, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši virkni priekšlikumu, tajā skaitā izmaksāt 500 vienreizējo pabalstu arī par bērniem līdz 24 gadu vecumam, ja tie turpina mācības, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu līdz 5% sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs. Saeima neatbalstīja nevienu no opozīcijas pārstāvju priekšlikumiem.

Grozījumu likumprojektu Ministru kabinets izstrādāja, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, un no pērnā gada 9. novembra līdz šī gada 6. aprīlim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kā rezultātā ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Saeimas pieņemtie grozījumi nosaka garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu iesniegšanai un citu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņu, kā arī atceļ 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Tie paredz atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā,

Grozījumi paredzēt izmaiņas azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā, kurā ir noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs un kazino), nosakot, ka azartspēļu nodokli maksā tikai par tām mēneša dienām, kurās azartspēļu organizētāji drīkstēja organizēt konkrētās azartspēles.

Tie arī nosaka garāku gada pārskata un sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskata par 2020.gadu iesniegšanas termiņu, kā arī paredz regulējumu informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātajiem, kuri saskaņā ar likumu saņēmuši Ministru kabineta noteikto valsta atbalstu un tā kopējo apmēru.

Likuma grozījumi paredz regulējumu taksometru nozares atbalstam Covid-19 pandēmijas seku un pārvarēšanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī izveido "zaļo koridoru" sabiedriskās ēdināšanas sektorā iesaistītajiem komersantiem āra terašu, mobilo ēdināšanas vienību, degustācijas stendu un citu ārtelpās organizētu ēdināšanas vietu darbības paātrinātai un atvieglotai saskaņošanai, tai skaitā, mazinot iespējamās izmaksas uzņēmējdarbības straujākai atsākšanai,

Grozījumi arī pagarina maksātnespējas moratoriju – ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm – līdz 2021. gada 1 septembrim; ja 5. punktā minētā pazīme – līdz 31. decembrim.

Saeimas pieņemtie grozījumi nosaka garāku sociālo uzņēmumu darbības gada pārskata iesniegšanas termiņu; garāku termiņu kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu; kā arī garāku termiņu publiskas personas pārskata par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai.

Saeimā valdības iesniegtais grozījumu projekts papildināts, nosakot, ka Covid-19 infekcijas radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus un pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu pieteikšanas nosacījumus valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī investīciju projektu izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Saeima gan neatbalstīja vairākus opozīcijas pārstāvju – Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas – iesniegtos priekšlikumus šiem likuma grozījumiem.

Atbalstu neguva priekšlikums vienreizējo 500 eiro Covid-19 krīzes laika bērnu pabalstu izmaksāt arī par apgādībā esošu pilngadīgu personu, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Saeimas vairākums arī neatbalstīja priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam desmit darba dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas noteikt kārtību, kādā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam ir izmaksājams vienreizējs pabalsts Covid-19 seku pārvarēšanai 150 eiro apmērā.

Abas opozīcijas deputātes arī rosināja uzdot, ka Ministru kabinets desmit darba dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu asistenta atalgojumu 80% apmērā no valstī noteiktās minimālas algas, bet Saeima to neatbalstīja.

Tāpat atbalstu neguva rosinājums Ministru kabinetam desmit darba dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu personām slimības palīdzības pabalsta saņemšanu 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Deputātes arī rosināja uzdot Ministru kabinetam 30 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai personas, kuru ģimenes loceklis ir izglītojamais un kuras ir iegādājušās datortehniku izglītojamā vajadzībām no 2020. gada 12.marta līdz Ministru kabineta 2020. gada 9. novembrī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varētu iekļaut attiecīgās datortehnikas iegādes izmaksas attaisnotajos izdevumos, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem. Saeima to neatbalstīja.

Atbalstu neguva arī priekšlikums uzdot Ministru kabinetam desmit dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas sagatavot un iesniegt Saeimai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu samazinātās PVN likmes 5% piemērošanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Par šo priekšlikumu debatēs iestājās arī valdošās koalīcijas frakcijas "KPV LV" deputāts Kaspars Ģirģens, kurš līdzīgus priekšlikumus jau iepriekš iesniedzis pats.

Arī priekšlikums uzdot Ministru kabinetam desmit dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas sagatavot un iesniegt Saeimai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu samazinātās PVN likmes 5% piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, netika atbalstīts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Maksātnespēja Ministru kabinets PVN Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form