kabatas nauda
Foto: PantherMedia/Scanpix

Par valdības atbalstīto priekšlikumu ierobežot valsts amatpersonu iespējas krāt skaidru naudu gala lēmumu pieņems Saeima, kur
par šo jautājumu nevalda vienprātība, ziņo LNT raidījums "Ziņu TOP 10".

No gandrīz 60 000 valsts amatpersonu, kurām ir pienākums iesniegt deklarāciju, skaidras naudas uzkrājumus virs 20 minimālajām algām 2016. gadā uzrādījis vien pusotrs tūkstotis jeb 2,5% amatpersonu. Viņu skaidrās naudas uzkrājumi lielākoties ir līdz 20 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) novērojumi liecina, ka "zeķē" krājēju skaits gadu no gada saglabājas stabils. Tikmēr valdībā atbalstīta iecere aizliegt glabāt summas vairāk nekā 7200 eiro jeb 20 minimālo mēnešalgu apmērā. Tagad par to būs jālemj Saeimai.

Deputāts Jānis Klaužs (ZZS) deklarācijā par 2015. gadu uzrādījis 45 000 eiro un 19 000 dolāru skaidras naudas uzkrājumus. Viņš turpina glabāt skaidrās naudas rezervi, kas pērn "par kādu kapeiku" kļuvusi lielāka, saka deputāts. Viņš raidījumam paudis uzskatu, ka naudas glabāšanas veids ir personiska izvēle, un naudas plūsmai varot izsekot līdzi. Papildus viņš skaidrojis, ka bankām neticot. Līdz ar to viņš iebilst pret ierobežojumiem, uzsverot, ka nozīme ir tikai naudas izcelsmei nevis glabāšanas veidam.

Deputāta Edvarda Smiltēna (V), kurš 2015. gadā deklarējis 11 500 eiro uzkrājumu skaidrā naudā, gada laikā sarucis līdz aptuveni 9000 eiro, lēsis pats deputāts. Vienlaikus viņš ierobežojumus atbalstot, jo neesot lielas nozīmes, kur nauda tiek glabāta - bankā vai mājās. Viņš gan pieļāvis, ka patiešām lielas summas, piemēram, 100 000 eiro vai vairāk, būtu jānogulda bankas kontā.

Ivars Zariņš (S) savulaik skaidrā naudā glabājis 40 000 eiro, bet kopš 2015. gada tie noguldīti bankā. Deputāts esot noguris no pastiprinātās uzmanības, kāda bija pievērsta naudas krāšanai skaidrā. Tomēr ierobežojumus viņš neatbalsta.

Domnīcas "Providus" pētnieks Valts Kalniņš paudis, ka ierobežojumi nekādā veidā "neliedz negodīgai amatpersonai, ja viņai reāli ir šīs summas, vienkārši nedeklarēt". Tomēr ekspeets iestājas par skaidras naudas krāšanas ierobežošanu, norādot, ka tā ir novatoriska pieeja, kas tiek apspriesta arī citās Eiropas valstīs. Viņaprāt, ideja būtu apsverama, ņemot vērā to, ka pagātnē tiešām ir bijuši gadījumi, kad lieli skaidras naudas uzkrājumi, kas ir deklarēti, rada aizdomas, ka tie norādīti tāpēc, lai kaut kā attaisnotu nelegāli iegūtus ieņēmumus nākotnē.

Ar lieliem skaidras naudas uzkrājumiem uzmanību sev pievērsuši arī pašvaldību vadītāji. 2016.gada deklarācijā Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs ("Latgales partija") norādījis, ka skaidrā naudā uzkrājis 100 000 dolāru un 86 000 eiro. Pats deputāts raidījumam pamatojis, ka neuzticas bankām un, viņaprāt, skaidrās naudas uzkrāšanu nav nepieciešams ierobežot.

Uzkrājumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 100 000 eiro, deklarējis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Lembergs skaidrojis, ka tā esot ērtāk un nav nekas jāmaksā bankai, turklāt bankas arī mēdzot bankrotēt. "Jūs paskatieties kaut vai komunālie rēķini, ko nabaga pensionāri maksā. Man liekas, tur pat par 30 centiem par katru pārskaitījumu. Viņi "noplēš deviņas ādas". Kāpēc man jābaro baņķieri? Es negribu, ka viņi uz mana rēķina pelna," šķendējies Lembergs.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pagaidu vadītāja Ilze Jurča deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus - aptuveni 3000 eiro. "Man ir diemžēl vēl uzkrājušies lati, kas man ir stāvējuši kā neaizskaramā rezerve mājās. Un man nav bijis vienkārši laika aiziet tos samainīt. Man ir tā nejaukā situācija, ka es par tiem gada griezumā aizmirstu. Un tad, kad nāk deklarācijas aizpildīšanas laiks, tad es atceros, ka es atkal tos neesmu samainījusi. Es apņemos šogad tos samainīt un pārskaitīt savā bankas kontā," skaidrojusi KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aivars Lembergs Jānis Klaužs KNAB Saeima VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form