Saeima sliecas nepildīt ST spriedumu un vēlas Varakļānus atstāt Rēzeknes novadā (plkst. 19.45)
Foto: Saeimas administrācija

Vienas dienas laikā divās ārkārtas sēdēs Saeima pirmdien, 31. maijā, lemjot par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumus, kas tomēr pretēji Satversmes tiesas (ST) lemtajam paredz Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu atstāt Rēzeknes novadā. Dienas gaitā deputāti būtiski mainīja domas, jo salīdzinājumā ar pirmo lasījumu otrajā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Vēl gan Saeimai jālemj par likuma grozījumu pieņemšanu kopumā galīgajā lasījumā, jo pēc šī negaidītā pavērsiena sēde tika pārtraukta līdz otrdienai un likumprojekts nodots atpakaļ komisijai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija jau piektdien, 28. maijā, uzreiz pēc ST sprieduma, kas atzina par neatbilstošu Satversmei Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, pasludināšanas lēma virzīt izskatīšanai Saeimā divus likumprojektus par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā un pašvaldību vēlēšanu pārcelšanu Madonas un Rēzeknes novadā uz 11. septembri.

Pirmdien rīta pusē Saeima lēma par šo likumprojektu izskatīšanu steidzamā kārtā divos lasījumos vienas dienas laikā. Uz otro lasījumu likumprojektiem tika iesniegta virkne priekšlikumu, daļa no tiem pat nesaistīta ar konkrēto Varakļānu novada jautājumu.

Nedz atbildīgā komisija, nedz Saeima otrajā lasījumā neatbalstīja deputāta Jāņa Butāna (JKP) priekšlikumu par Varakļānu novada sadalīšanu starp diviem novadiem, Murmastienes pagastu pievienojot Madonas novadam, bet Varakļānu pilsētu un Varakļānu pagastu Rēzeknes novadam. Par šo priekšlikumu nobalsoja tikai Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība.

Saeima arī neatbalstīja Ivara Zariņa (S) priekšlikumu, ka lēmumu par novada administratīvās vienības iekļaušanu citā novadā var pieņemt administratīvās vienības iedzīvotāju tautas nobalsošanā. To atbalstīja vien "Saskaņa" un daži Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji.

Taču vairāki Latgales vēlēšanu apgabalu pārstāvošie deputāti no dažādām frakcijām uz otro lasījumu bija iesnieguši arī priekšlikumus svītrot Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā un iekļaut to Rēzeknes novadā, kā Saeima jau bija lēmusi pirms gada jūnijā, bet ko ST atzina par neatbilstošu Satversmei.

Pēc ne pārāk garām, bet emocionālām debatēm par Latgales kultūrvēsturiskajām robežām Saeimas vairākums atbalstīja šo deputātu priekšlikumus, kas paredzēja Varakļānu novadu no Madonas novada, kur tas bija iekļauts rīta pusē pirmajā lasījumā, tomēr pārcelt uz Rēzeknes novadu.

Par šiem priekšlikumiem nobalsoja vairāk nekā 40 deputātu no Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un frakcijas "Saskaņa". Pret balsoja "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", bijušie un esošie frakcijas "KPV LV" deputāti. Balsojot pret, atturoties vai nepiedaloties balsojumā, šos priekšlikumus neatbalstīja arī ZZS frakcija.

Pēc kārtējā pārtraukuma Saeimas sēdē, kas politiķu konsultāciju dēļ ievilkās, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) sacīja, ka pēc šo priekšlikumu atbalstīšanas ir atbalstīti pretrunīgi priekšlikumi likumprojektā, tāpēc atbildīgā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības rulli prasa atgriezt likumprojektu komisijā.

Par atdošanu komisijai nobalsoja 63 deputāti no visām frakcijām, izņemot "Saskaņu" un daļu ZZS.

Pēc tam Saeima nobalsoja par pārtraukuma izsludināšanu sēdē līdz otrdienas pēcpusdienai.

Uzreiz pēc Saeimas lemtā daži deputāti, tiesību speciālisti un ministrs tviterī pauda savus komentārus.

Pirmajā lasījumā rīta pusē Saeima atbalstīja arī grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas papildinātu likumu ar pantu un pielikumu, kas nosaka nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus. Tomēr pēc diskusijām komisijā otrajā lasījumā gan komisija, gan Saeima lēma tomēr šādu pantu un pielikumu likumā neiekļaut.

Sākotnēji grozījumi paredzēja, ka nacionālas nozīmes attīstības centri ir lielākās pilsētas, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir vismaz 20 000, kurās ir attīstīta rūpniecība, transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra. Reģionālas nozīmes attīstības centri ir apdzīvota vieta, kas ir nozīmīgi reģiona kultūras, un/vai transporta un/vai ražošanas centri ar attīstītu sociālo infrastruktūru un daudzveidīgiem pakalpojumiem.

Par nacionālas nozīmes attīstības centriem likuma pielikumā bija paredzēts noteikt Daugavpils pilsēta, Jelgavas pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Jūrmalas pilsēta, Liepājas pilsēta, Ogres pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Rīgas pilsēta, Valmieras pilsēta un Ventspils pilsēta.

Reģionālas nozīmes attīstības centri ir Aizkraukles pilsēta, Alūksnes pilsēta, Balvu pilsēta, Bauskas pilsēta, Cēsu pilsēta, Dobeles pilsēta Ilūkstes pilsēta, Gulbenes pilsēta, Grobiņas pilsēta, Krāslavas pilsēta, Kuldīgas pilsēta, Limbažu pilsēta, Līvānu pilsēta, Ludzas pilsēta, Madonas pilsēta, Maltas ciems, Ozolnieku ciems, Preiļu pilsēta, Salaspils pilsēta, Saldus pilsēta, Saulkrastu pilsēta, Siguldas pilsēta, Smiltenes pilsēta, Talsu pilsēta, Tukuma pilsēta, Ugāles ciems un Valkas pilsēta.

Šī priekšlikuma autors un aizstāvis Jānis Dombrava (NA) grozījumu nepieciešamību pamatoja ar ST jau divos lēmumos norādīto, ka dažu jaunveidoto novadu gadījumā nav ievērots reformas kritērijs par nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra esamību pašvaldības teritorijā.

Saeimas Juridiskais birojs uz otro lasījumu atbildīgajai komisijai atkārtoti bija sniedzis skaidrojumu, ka likumprojektā paredzētā likuma papildināšana ar nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru jēdzienu skaidrojumu var būt pamats apšaubīt tā atbilstību Satversmei.

"Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "tiesību normu piemērošanā ir jāņem vērā gan racionāla likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības princips. Proti, likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu veidojošas." Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ir noteikti Saeimas apstiprinātajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Savukārt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 29. punkts noteic, ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, kā arī reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējumu," rakstīts biroja vērtējumā.

Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka 2021. gada 18. martā Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, papildinot likuma pārejas noteikumu 29. punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Pirmajā no ziņojumiem papildus iekļauj izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un sniedz izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes centriem Latvijā."

"Tādējādi Saeima likumā ir noteikusi, ka potenciālajiem reģionālas nozīmes attīstības centriem ir jābūt noteiktiem "izvērtējumā un pētījumos balstītā informācijā". Ievērojot šos apsvērumus, aicinām komisiju pārliecināties, vai likumprojektā paredzētie reģionālas nozīmes attīstības centri, kā piemēram, Ugāles ciems, Maltas ciems un Ozolnieku ciems atbilst Saeimas noteiktajam regulējumam. No likumprojekta anotācijas šāds izvērtējums neizriet. Neapšaubot to, ka Saeimai ir tiesības nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centru jēdzienu un to uzskaitījumu noteikt arī likumā, taču tādā gadījumā Saeimai likumā vajadzētu noteikt arī tiesiskās sekas, kuras izrietētu no šāda regulējuma," vēstīja Saeimas Juridiskais birojs.

Priekšlikumu svītrot šo pirmajā lasījumā iekļauto pantu un attiecīgo pielikumu bija iesniedzis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP). Saeimas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu, lai gan Nacionālā apvienība balsoja pret, bet Jaunā konservatīvā partija balsojumā nepiedalījās.

"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā gadā novadu reformas izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā gaitā 9. jūnijā, nonākot līdz Madonas novadam, Saeimas deputātiem bija jāizskata priekšlikumi, kas pretēji plānotajam un atbildīgajā komisijā lemtajam, rosināja esošā Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Pretēji viedokļi bija pat dažādu frakciju iekšienē.

Pēc vairāk nekā stundu ilgušām debatēm tika atbalstīts priekšlikums neiekļaut Varakļānus Madonas novadā. Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā atbalstīja JKP, NA, "Saskaņa" un daži ZZS deputāti, kopumā 51 deputāts.

Pirms tam Saeimas atbildīgā komisija nolēma Varakļānu novadu tomēr apvienot ar Madonas novadu, kā to vēlas arī pašvaldības dome un iedzīvotāji, lai gan otrajā lasījumā Saeima, steigā balsojot, radīja kuriozu, ka vienlaikus Varakļānu novads tika iekļauts gan Rēzeknes, gan Madonas novadā. Vēl pirms tam otrā lasījuma gaitā Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju Varakļānu novadā, un nobalsojušo iedzīvotāju vairākums atbalstīja pievienošanos Madonas novadam.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 28. maijā, ST lēmusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība Attīstībai/Par! Novadu reforma Jānis Dombrava Jaunā konservatīvā partija (JKP) Ministru kabinets Saeima Saskaņa Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form