Saeima tomēr neatbalsta loku medību atļaušanu Latvijā
Foto: DELFI Aculiecinieks

Lai uzlabotu medību jomas regulējumu, Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Medību likumā, paredzot samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Lai arī bija iecerēts Latvijā ļaut medīt ar lokiem, šāds priekšlikums deputātu vairākuma atbalstu neguva.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamam nomedīšanas apjomam - turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.

Saeimas sēdē deputātiem izvērtas debates par loka medībām, jo pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja paplašināt medībās atļauto rīku klāstu, papildinot to ar medību lokiem. Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pret šādu ieceri iebilda un aicināja atbalstīt viņa priekšlikumus, kas iepriekš atbildīgajā Saeimas komisijā atbalstu neguva.

Ceturtdien gan deputātam izdevās pārliecināt savus kolēģus, un atbalstītie grozījumi Medību likumā vairs neparedz papildināt atļautos medību rīkus lokiem.

Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju, kurā iekļauta ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme.

Grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas, piemēram, pilsētu teritorijas, kapsētas, kā arī vietas, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis.

Grozījumi noteiks arī izmaiņas medību suņu apmācībā un izmantošanā medībās, medību dokumentācijā un uzraudzībā, samazinot administratīvo slogu medniekiem un atvieglojot nosacījumus ārvalstu medniekiem piedalīties medībās Latvijā.

Jaunajā regulējumā precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu kaķu un suņu nonāvēšanu medību platībās - nosakot, ka šos dzīvniekus drīkstēs nošaut tikai, ja tie apdraud nebrīvē audzētus vai savvaļas sugu dzīvniekus vai uzbrūk tiem.

Grozījumi papildinās Ministru kabineta kompetenci, nosakot kārtību attiecībā uz medību vadītāja pienākumiem un tiesībām, medību iecirkņu izveidošanu un reģistrēšanu, valsts nodevas apmēru par mednieku eksāmeniem, šķirnes medību suņu apzīmēšanu un izmantošanu medībās, medību atļauju izsniegšanu, kā arī savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošanu un publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā nelimitēto dzīvnieku medīšanu.
Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form