Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš lūdzis valdībai rast iespēju palielināt 2008.gadā Attīstības sadarbībai paredzēto finansējumu, jo nepiešķirot visus Attīstības sadarbības politikai nepieciešamos līdzekļus, Latvija nepilda savas starptautiskās saistības un arī ievērojami atpaliek no citām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, kuras sniedz daudz lielāku palīdzību postpadomju bloka valstīm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Trešdien Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju kopējā sēdē Bērziņš informēja, ka komisijas vārdā jau nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā lūdz tomēr palielināt finansējumu, informēja Saeimas Eiropas Savienības Informācijas centrā. Šo finansējumu iespējams rast no neatliekamām vajadzībām rezervētiem līdzekļiem, pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Latvija noteikusi četras prioritārās bijušās Padomju Savienības valstis, kurām Attīstības sadarbības ietvaros sniegt palīdzību demokrātijas un ekonomikas stiprināšanai. Tās ir Gruzija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.

Ārlietu ministrija šai politikai nākamā gada budžetā bija pieprasījusi 1,6 miljonus latu, tomēr reāli piešķirti vien 500 tūkstoši latu, deputātus informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Manika. Sadalot šo pusmiljonu latu jau esošajām saistībām, redzams, ka nepietiks naudas jauniem grantu konkursiem, ar kuriem Attīstības sadarbības politikā bija plānots iesaistīt nevalstiskās organizācijas.

Maija Manika norādīja, ka Latvija Attīstības sadarbības politikā atpaliek no mūsu tuvākajiem Baltijas kaimiņiem, jo Igaunijā un Lietuvā šai politikai atvēlēts daudz lielāks finansējums. "Šajā ziņā mēs esam pēdējie", atzina diplomāte.

Palīdzība citām postpadomju telpas valstīm veicina mūsu valsts atpazīstamību, sēdē uzsvēra nevalstiskās organizācijas "Latvijas platforma Attīstības sadarbībai" padomes locekle Krista Baumane. "Attīstības sadarbība nenozīmē tikai to, ka mums jādod citiem nauda. Tā ir izdevība sekmīgi dalīties ar savām zināšanām un tas nāk par labu Latvijas tēlam pasaulē". Krista Baumane atgādināja, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvija bija pateicīga rietumu valstīm, kas palīdzēja demokrātijas un ekonomikas stiprināšanā.

Savukārt "Latvijas platforma Attīstības sadarbībai" valdes priekšsēdētājs Andris Gobiņš uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2010.gadam Attīstības sadarbībai veltīt 0,17% no nacionālā kopprodukta. "Ar pašreizējo finansējumu to neizdosies realizēt".

Bērziņš vēlējās zināt, kāda ir minimālā summa, ar kuru tomēr varētu izsludināt plānotos grantu konkursus. Manika atbildēja, ka tam būtu nepieciešams piešķirt aptuveni tikpat liela summu, cik šogad jau piešķirts, lai kopējais finansējums būtu vismaz viens miljons latu. Tomēr arī tas būtu mazāks par reāli nepieciešamajiem 1,6 miljoniem latu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form