'Saistīti ar Rīgu kopš 13. gadsimta' – ikšķilieši par reformu sūdzas prezidentam
Foto: Inga Šulca

Ikviens Ikšķiles novada iedzīvotājs ir aicināts parakstīt Latvijas Valsts prezidentam adresēto vēstuli, kurā Ikšķiles novada iedzīvotāji aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu nepieļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā administratīvi teritoriālās reformas modeļa sasteigtu īstenošanu, portālu "Delfi" informēja Ikšķiles novada pašvaldībā. Tautas sapulcē augusta beigās Ikšķiles novada iedzīvotāji akceptēja sagatavoto vēstuli un uzsāka parakstu vākšanu, kas notiks līdz 15. septembrim.

Vēstulē teikts, ka "saskaņā ar Saeimas paziņojumā norādīto informāciju, administratīvi teritoriālais iedalījums, teritoriju izveidošanas kritēriji un citi nosacījumi bija jāizstrādā pēc konsultācijām ar pašvaldībām. Turklāt reformai galvenokārt vajadzētu skart tās administratīvās teritorijas, kurām ir vājāki ekonomiskās attīstības priekšnoteikumi un kur vietējās pašvaldības nespēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē, pieejamībā un par samērīgām izmaksām. Tas nozīmē, ka pirms administratīvi teritoriālās reformas (ATR) modeļa sagatavošanas bija jāveic detalizēta katras pašvaldības sociālekonomisko rādītāju un ATR ietekmes izvērtēšana, kā arī jaunizveidojamo novadu attīstības prognozēšana pašvaldību un valsts līmenī".

"Neņemot vērā Saeimas lēmumu, VARAM pirms konsultācijām ar pašvaldībām piedāvāja jau gatavu ATR modeli un kritērijus administratīvo teritoriju izveidošanai, vēlāk organizējot formālas tikšanās ar pašvaldības deputātiem. Minētās darbības nav uzskatāmas par atbilstošām Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) 5. panta būtībai, kas nosaka, ka vietējo pašvaldību robežas nedrīkst mainīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar vietējo sabiedrību," atgādina ikšķilieši.

Precīzi neizvērtējot pašvaldību aktuālo sociālekonomisko situāciju un attīstības perspektīvas, kā arī bez ekonomiska pamatojuma nosakot vienādus administratīvo teritoriju veidošanas kritērijus, netiek pamatota jaunizveidojamo novadu teritoriju attīstības perspektīva, teikts vēstulē. Robežu maiņa pati par sevi neveicinās ekonomisko izaugsmi un cilvēku vēlmi palikt vai atgriezties uz dzīvi konkrētajā teritorijā, turklāt sagatavotais reformas modelis ļoti līdzinās kādreizējam Latvijas PSR teritorijas iedalījumam, kurš tobrīd galvenokārt varēja pastāvēt uz izveidoto kolhozu un ārējo resursu bāzes pamata. "Šobrīd, atgriežoties pie iepriekš ieviestā teritoriālā iedalījuma, iztukšotie reģioni automātiski nekļūs turīgi un bez reformām citās jomās neuzlabosies publisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte," rakstīts vēstulē prezidentam.

Ikšķile ir viens no senākajiem apdzīvotajiem Latvijas novadiem. Novada iedzīvotāji jau sākot no 13. gadsimta bija saistīti ar Rīgu, kur tika pieņemti visi svarīgākie lēmumi. Sākot ar 19. gs. beigām Ikšķiles teritorija tika veidota kā rīdzinieku atpūtas vieta, tādējādi veidojot ciešu Ikšķiles iedzīvotāju kopību ar Rīgu. Ikšķiles novads tika izveidots 2004. gadā, apvienojot Ikšķiles pilsētu un lauku teritoriju. Šāda novada teritorija tika saglabāta arī 2007. gadā sagatavotajā un vēlāk apstiprinātajā Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā. "Mūsu novads šo gadu laikā ir sevi pierādījis kā ekonomiski patstāvīga administratīvā teritorija ar stabilu iedzīvotāju skaita pieaugumu un attīstības centru Ikšķilē," uzsver novada iedzīvotāji.

Ikšķiles novads ir izteikts Pierīgas novads ar visām Pierīgas pašvaldības raksturojošajām pazīmēm – pastāvīgi pieaugošs iedzīvotāju skaits, pozitīvi demogrāfijas rādītāji, augsts iedzīvotāju blīvums, zemi bezdarba rādītāji, augsts iedzīvotāju ienākumu līmenis, uz izaugsmi vērsta budžeta plānošana un kvalitatīvs pašvaldības pakalpojumu grozs, teikts vēstulē. "Novada iedzīvotājiem ir izteikta ikdienas migrācija Rīgas virzienā, kur strādā un mācās liela daļa iedzīvotāju. Turklāt, līdzīgi kā citi Pierīgas novadi, Ikšķiles novads ir viens no nedaudziem, kas veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ikšķiles novads atbilst šobrīd spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. Panta nosacījumiem un ir uzskatāms par vidējā lieluma novadu," iedzīvotāji raksta prezidentam.

Novada iedzīvotājiem nav pieņemams VARAM piedāvātais ATR modelis, kurā tiek izvirzīti jauni, nediskutēti administratīvo teritoriju izveidošanas kritēriji, kā rezultātā Ikšķiles novadu ir paredzēts apvienot ar Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadiem, kuriem ir atšķirīgi sociālekonomiskie rādītāji, vajadzības un prioritātes, tādu viedokli pauž vēstules sastādītāji. "Šādas apvienošanas rezultātā tiks negatīvi ietekmēta Ikšķiles novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kā arī radīts novada centrs, kas atradīsies iedzīvotāju ikdienas migrācijai pretējā virzienā. ATR būtu jārada risinājumi, kas uzlabo novadu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nevis mehāniski jāatņem attīstības iespēju perspektīvam novadam, kuru par savām mājām ir izvēlējušies iedzīvotāji šeit esošo iespēju un dzīves kvalitātes dēļ," prognozē vēstules autori.

Ikšķiles novada iedzīvotāji ir pilsoniski izglītoti un, apzinoties Eiropas Savienībā definētās pilsoniskās atbildības pamatvērtības, jūtas līdzatbildīgi un aktīvi iesaistās sabiedrībai būtisku un dzīves kvalitāti ietekmējošu lēmumu pieņemšanā. Izrādot savu pilsonisko aktivitāti, 3299 novadā deklarētie iedzīvotāji šī gada maijā piedalījās aptaujā par patstāvīgas Ikšķiles novada administratīvās teritorijas saglabāšanu un 3248 (42% novada balsstiesīgo iedzīvotāju) no tiem pauda skaidru un nepārprotamu viedokli par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju. Ņemot vērā demokrātiskas valsts pamatprincipus, šāda iedzīvotāju aktivitāte būtu vērtējama pozitīvi, atgādināts vēstulē.

"Tomēr ministrs Juris Pūce, apturot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbību un publiskajā telpā izplatot informāciju, ka ir apturējis lēmumu par aptaujas veikšanu, centās aizkavēt šādas aptaujas norisi ar argumentāciju par Ikšķiles novada pašvaldības pretlikumīgu rīcību aptaujas organizēšanā, vienlaikus radot Ikšķiles novada iedzīvotājiem paļāvību, ka visus neskaidros jautājumus varēs diskutēt klātienē konsultācijās ar Ikšķiles novada iedzīvotājiem. Jāuzsver, ka J.Pūce līdz šim brīdim nav ieradies Ikšķiles novadā, lai skaidrotu iedzīvotāju ieguvumus un lietderību Ikšķiles novada pievienošanai Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadiem. Neņemot vērā aptaujā piedalījušos iedzīvotāju skaitu, ministrs ir vairākkārt publiski paudis, ka viņam nav saistoši un netiks ņemti vērā šīs aptaujas rezultāti," rakstīts vēstulē.

"Lai diskutētu par ATR Ikšķiles novadā, tika organizētas trīs tautas sapulces, kurās iedzīvotāji cita starpā pauduši neizpratni un sašutumu par nekvalitatīvo VARAM komunikāciju un Pūces autoritatīvo attieksmi pret novada iedzīvotājiem. Papildus minētajam jāuzsver, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu Ikšķiles novada domes pieteikumā par VARAM rīkojuma atcelšanu, ar kuru apturēts Ikšķiles novada domes nolikums iedzīvotāju aptaujas rīkošanā," teikts vēstulē.

Klaji paužot noliegumu skaidri un nepārprotami paustam sabiedrības viedoklim, ministrs Pūce nerespektē Eiropas Savienībā definētās demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības pamatvērtības, uzskata vēstules autori. Šāda augstas valsts amatpersonas attieksme pret iedzīvotājiem un vēlētājiem rada apdraudējumu Latvijas iedzīvotāju kopienu politiskās un sabiedriskās aktivitātes izpausmei.

"Šobrīd VARAM nav spējusi atbildēt uz jautājumiem par to, kādi būs patiesie ieguvumi pēc piedāvātā ATR modeļa īstenošanas, kas konkrēti novada iedzīvotājus un pašu novadu sagaida pēc mūsu būvētās, līdzšinējās kārtības, mūsu plānu un aprobēto tradīciju demontāžas. Sagatavota ir tikai jauna karte ar mainītām robežām, nevis rūpīgi izvērtēts teritorijai atbilstošs un noteiktā laikā īstenojams attīstības risinājums. Jebkura novada attīstība nav tikai racionāli skatāms process skaitļos un procentos, tam ir arī savas emocionālās, kultūrvēsturiskās un cilvēku ieradumos iesakņotas vērtības," uzsver ikšķilieši.

Ikšķiles novada iedzīvotāji arī turpmāk vēlas līdzdarboties savam novadam svarīgu jautājumu lemšanā. Piedāvātā ATR modeļa ietvaros, apvienojot Ikšķiles novadu ar trīs citiem novadiem, līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā tiks būtiski mazinātas un būs vairāk formālas, nevis rezultātu ietekmējošas. Hartā ir nostiprināts princips, ka vietējai pārvaldei ir jābūt gan efektīvai, gan pietuvinātai iedzīvotājiem. Ikšķiles novads ir mūsu mājas, tāpēc gribam piedalīties novada nākotnes veidošanā, rakstīts vēstulē.

"Mēs, kā ikviens mūsu valsts iedzīvotājs, vēlamies, lai tiktu sagatavots pārdomāts un sabiedrības atbalstīts Latvijas ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākais administratīvi teritoriālais iedalījums. Reformai ir jāveicina valsts attīstība, iedzīvotāju vēlme dzīvot un atgriezties Latvijā. Izstrādātais ATR modelis un steiga, kādā tas tiek virzīts, kā arī jau šobrīd apzināto nepilnību un sabiedrības kritikas ignorēšana rada neizpratni par iemesliem, kāpēc nepieciešams īstenot tieši šādu ATR modeli," teikts vēstulē prezidentam.

Ikšķiles novada iedzīvotāji aicina Latvijas Valsts prezidentu Levita nepieļaut VARAM sagatavotā administratīvi teritoriālās reformas modeļa sasteigtu īstenošanu un rosināt konstruktīva dialoga veidošanu starp VARAM, iedzīvotāju kopienām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, lai rūpīgi izvērtētu administratīvi teritoriālās reformas alternatīvus variantus, rodot Latvijas Republikai atbilstošāko risinājumu, kas nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un sabalansētu ekonomisko attīstību, demogrāfisko līdzsvaru, labklājības pieaugumu, reemigrāciju, kā arī stiprinātu iedzīvotāju valstsgribu un piederības sajūtu Latvijai.

"Mēs, Ikšķiles iedzīvotāji, ticam, ka Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes 1. nodaļas 2. punktā rakstītais: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" nav tikai melni burti uz balta papīra, bet mūsu valsts neapstrīdama virsvērtība," teikts vēstulē prezidentam.

Jau ziņots, ka Ikšķiles novadā tomēr tika sarīkota iedzīvotāju aptauja 11. maijā. Tajā piedalījās 3299 Ikšķiles novadā deklarētie iedzīvotāji, tajā skaitā 88 jaunieši no 15 līdz 18 gadu vecumam. Par novada patstāvības saglabāšanu nobalsoja 3248 respondenti jeb 98,45 %, pret bija 51 respondents jeb 1,55 %. Ikšķiles novadā ir 9708, tātad arī šajā novadā aktivitāte bijusi ievērojama. VARAM piedāvā novadu pievienot Ogrei.

10. aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce (AP) iepazīstināja vietējo pašvaldību pārstāvjus ar ministrijas redzējumu par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, bet Ikšķiles novada dome ārkārtas sēdē jau 29. martā lēma par referendumam līdzīgas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. To savukārt apstrīdēja ministrs. Jūlija beigās novada dome vērsās ST, apstrīdot ministra rīkojumu.

Pūce iepriekš portālam "Delfi" par Ikšķiles novada domes vēršanos ST sacīja, ka " dzīvoju tiesiskā valstī un no tiesas nebaidos. Ja tiesa spriedīs, ka mums taisnība, tad labi. Ja mums nebūs taisnība, tad neesam kvalitatīvi strādājuši. Tāpēc jau ir tiesu kontrole pār izpildvaru. Esmu pārliecināts, ka juridiski mums bija taisnība."

Augusta sākumā Ikšķiles novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), vienlaikus informējot arī Saeimas frakcijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un Latvijas Pašvaldību savienību, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildes nesniegšanu pēc būtības, portāls "Delfi" uzzināja pašvaldībā.

Nosūtītajā vēstulē Ikšķiles novada pašvaldība gan domes deputātu, gan iedzīvotāju vārdā lūdz Ministru prezidentu kā valdības vadītāju uzdot VARAM atbildēt pašvaldībai uz 14. jūnija vēstulē uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, sniedzot argumentētas, pamatotas atbildes.

Tags

Novadu reforma Ikšķile Satversmes tiesa VARAM

Comment Form