Sākumdeklarēšanās: nosaka skaidras naudas iemaksas kārtību; par neiemaksāšanu sods būs līdz 500 latiem
Foto: LETA

Ja persona šā gada 1.jūnija plkst.24 saskaņā ar sākumdeklarēšanās likumā noteikto nebūs ieskaitījusi bankas kontā skaidras naudas uzkrājumu daļu, kas pārsniedz 10 000 latu, tai varēs piemērot naudas sodu līdz pat 500 latiem, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā iesniegtie likuma grozījumi, par kuriem ministrija otrdien informēja valdību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

FM valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka preses konferencē pirms valdības sēdes sacīja, ka ministrija grozījumos APK arī rosina noteikt līdz 250 latu lielu sodu deklarācijas neiesniegšanas gadījumā vai arī ja deklarācijā sniegtas nepatiesas ziņas. Par gadījumiem, ja nepatiesas ziņas sniegtas "lielā apjomā", FM rosinās noteikt kriminālatbildību.

Valdība FM priekšlikumus sodiem par deklarācijas neiesniegšanu, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanu un naudas neieskaitīšanu kontā atbalstīja. Attiecīgi grozījumi likumos tiks virzīti izskatīšanai uz Saeimu.

Vienlaikus valdība arī atbalstīja Ministru kabineta komitejā jau akceptēto kārtību fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksai kredītiestādes kontā.

Šī kārtība nosaka: ja mantiskā stāvokļa fiksēšanas brīdī 2011.gada 31.decembra pusnaktī fiziskas personas skaidras naudas uzkrājumi pārsnieguši 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, skaidrā nauda, kas pārsniedz šos summu, būs jāieskaita kredītiestādē 2012.gada 1.jūnijā līdz plkst.24 un jātur vismaz piecas minūtes – līdz 2.jūnija 00:05. Amatpersonām nauda jāieskaita bankā, ja to uzkrājumi pārsniedz 4000 latu.

Skaidras naudas uzkrājumi virs 10 000 latiem vai to ekvivalents ārvalstu valūtā kontā kredītiestādē būs jāieskaita, lai pierādītu šo līdzekļu esamību, atgādināja FM. Uzkrājumus virs 10 000 latu varēs ieskaitīt arī vairākos kontos jebkurā Latvijas vai ārvalsts kredītiestādē, skaidroja FM parlamentārā sekretāre Karīna Korna.

Ja kopš 2011.gada 31.decembra kopējais cilvēkam piederošās skaidrās naudas apjoms ir samazinājies zem noteiktā 10 000 latu "sliekšņa", nekāda nauda bankas kontā nav jāieskaita, piebilda Korna.

Stinka norādīja, ka cilvēku skaits, uz kuriem attieksies skaidras naudas iemaksas prasības, nebūs liels. Viņš pastāstīja, ka Finanšu ministrija ar komercbankām mēģina vienoties par atvieglotākiem komisijas maksas nosacījumiem sākumdeklarētājiem, un pauda cerību, ka, iespējams, izdosies panākt kādu vienošanos. Vienlaikus amatpersona uzsvēra, ka šobrīd nekādi atvieglojumi nav paredzētis, un cilvēkiem jāreķinās ar komisijas maksu par skaidras naudas iemaksu un izņemšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Dace Pēlēkā preses konferencē sacīja, ka pilnīgi noteikti sākumdeklarēšanās prasības attieksies uz 120 000 cilvēku, kuriem nenomaksātās kredītsaistības pārsniedz 10 000 latu. Vēl citām likuma prasībām kvalificējas apmēram 70 000 iedzīvotāju. Tāpat sākumdeklarēšana attiecas uz amatpersonām, kādu valstī ir 50 000, taču, kā atzina FM parlamentārā sekretāre, skaidras naudas uzkrājumi ir 5 – 7% amatpersonu, un sākumdeklarēšanās prasības arī varētu skart vien 5 – 7% amatpersonu.

Jau ziņots, ka gadu mijā stājas spēkā ilgi tapušais sākumdeklarēšanas likums, kas nosaka, ka fiziskajām personām ir pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00. Tostarp jādeklarē arī skaidrā nauda, un likumā valdībai ir dots uzdevums noteikt kārtību, kādā tā jāieskaita bankas kontā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Sākumdeklarēšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form