S. Ēlerte atgādina, ka zināšanas par Latvijas vēsturi ir daļa no mūsu identitātes, un, nespējot tās nodot nākamajām paaudzēm, mēs riskējam zaudēt nacionālās vērtības, kuras ir pamats Latvijas valsts pastāvēšanai. "Mēs atjaunojām Latvijas Republiku, balstoties uz vēsturisko pieredzi un tām vērtībām, kas tika liktas valsts pamatos 1918. gada 18. novembrī. Saglabātās vēsturiskās zināšanas par pirmskara Latviju mums palīdzēja veidot atjaunoto valsti. Mēs nevaram pieļaut, ka Latvijas vēsture gulst aizmirstībā, jo nākotnes sabiedrības, kuras locekļi būs šodienas jaunieši, nespēja izprast Latvijas pagātni var radīt bīstamu identitātes un valstiskuma krīzi, kas apdraudētu valsts pastāvēšanu," uzsver S. Ēlerte.
S. Ēlertes ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā vēstures priekšmeta sadalīšana un Latvijas vēstures mācīšana atsevišķi ir kārtējā formālā, politiski motivētā reforma. Vairāki nozares eksperti uzsvēruši, ka jauniešu sliktajās Latvijas vēstures zināšanās vainojama ir ne tik daudz nepietiekama uzmanības pievēršana Latvijas vēsturei, bet gan skolēnu nespēja izprast vēsturiskus notikumus to kontekstā. Ir jāizvērtē veids kā vēsture vispār tiek mācīta skolās, vai tas nav novecojis un 21. gadsimta digitālajam un informācijas pārpilnības laikmetam neatbilstošs. Vēstures priekšmeta audits varētu kalpot par pirmo soli mūsu vidējās izglītības sistēmas satura rūpīgai pārvērtēšanai, lai veidotu konkurētspējīgu un nākotnes izaicinājumiem sagatavotu izglītību, ir pārliecināta S. Ēlerte.
"Uzspiestas, politiski motivētas reformas vietā ir nepieciešama atvērta nozares profesionāļu un sabiedrības pārstāvju diskusija ar mērķi gūt atbildi uz jautājumu kā panākt labākas vēstures zināšanas. Mūsu visu kopīgais mērķis ir ne tikai, lai jauniešiem, bet visai Latvijas sabiedrībai būtu izpratne par Latvijas valsts un latviešu tautas pagātni. Lai šo mērķi sasniegtu, nepietiek vien ar populistiskiem, šķietami patriotiskiem saukļiem un sasteigtiem lēmumiem. Mums, Latvijas sabiedrībai ir jāatbalsta daudzpusīga un pilnvērtīga Latvijas vēstures pētniecība un tās popularizēšana jauniešu vidū," norāda S. Ēlerte. Tāpēc viņa aicina pārdomāt iespēju, tiklīdz kā to atļaus līdzekļi, radīt īpašu vēstures pētniecības institūtu, kura uzdevums būtu pētīt un veicināt sarežģītās 20. gadsimta vēstures izpratni. Kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā un Polijā, šādi totalitāro režīmu un 20. gadsimta vēstures pētniecības institūti darbojas jau vairākus gadus. "Acīmredzami, ka ar Valsts prezidenta paspārnē esošās vēsturnieku komisijas pūliņiem nav bijis pietiekoši, lai skaidrotu sāpīgo 20. gadsimta vēsturisko pieredzi pašai Latvijas sabiedrībai," teic S. Ēlerte.
Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010.gada 6.martā nodibināja partijas "Jaunais laiks" (JL), "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Sabiedrība citai politikai" (SCP). Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
