Sarunas par Gaiziņkalna virsotnes dāvināšanu valstij joprojām procesā
Foto: DELFI

Pērn septembrī visai lielu sabiedrības sašutumu raisīja ziņa, ka Latvijas augstākā paugura – Gaiziņkalna – īpašniece vēlas tā virsotni dāvināt valstij, taču normatīvo aktu dēļ nevar to izdarīt. Pēcāk pie lietas risināšanas ķērās valsts, solot rast juridisku risinājumu paugura virsotnes īpašnieku maiņai. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), joprojām turpinās VARAM pārstāvju sarunas ar Gaiziņkalna īpašnieci Inesi Apeli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šobrīd tiek gatavoti dokumenti, lai izveidotu dāvināmo zemes vienību, kā arī noteiktu dāvinājuma līguma saturu. Kad tas būs pabeigts, tiks sagatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par dāvinājuma pieņemšanu, kas tiks izvērtēts MK.

Jau ziņots, ka Apele vēlējās no sava 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus plašo kalna virsotni, taču Madonas novada būvvalde to neļāva. Kā sarunā ar portālu "Delfi" iepriekš norādīja Madonas novada būvvaldes vadītājs Andris Rieba, lēmums pieņemts saskaņā ar MK noteikumiem, kas nosaka, ka Gaiziņkalns ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, tādēļ zemes vienības atļauts sadalīt tikai, ja katra no tām pēc sadalīšanas ir vismaz 10 hektāru liela.

Pēcāk tika rasts solītais juridiskais risinājums, kas ļaus Gaiziņkalna virsotni atdalīt un uzdāvināt valstij. Kā toreiz norādīja VARAM, MK nosacījumi neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā teikts, ka īpašuma, ko Apele vēlas dāvināt valstij, robežās ir noteikta "zemes vienības daļa" 0,7 hektāru platībā, savukārt no kadastra kartes var secināt, ka noteiktā zemes vienības daļa ir Gaiziņkalna virsotnes teritorija, kur agrāk bija skatu tornis un piebraucamais ceļš. Pašvaldības teritorijas plānojumā šis zemes gabals ir noteikts kā Publiskās apbūves teritorija, kur minimālā atdalāmā zemes gabala platība ir 1200 kvadrātmetru.

Plānots, ka pēc virsotnes nonākšanas valsts īpašumā par tās apsaimniekošanu gādās Dabas aizsardzības pārvalde.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form