'Saskaņa' prasa prezidentam nodot Augstskolu likuma grozījumus atkārtotai skatīšanai Saeimā
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas frakcijas "Saskaņa" deputāti vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam norāda, ka grozījumi Augstskolu likumā ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas norādīja uz pārmērīgiem svešvalodu lietojuma ierobežojumiem apmācībā privātās augstskolās, tāpēc deputāti prasa Valsts prezidentam nodot Augstskolu likuma grozījumus atkārtotai izskatīšanai Saeimā, portālu "Delfi" informēja frakcijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2020. gada jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka prasība privātām augstskolām īstenot izglītības programmas tikai valsts valodā neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, jo ierobežo katra indivīda tiesības uz izglītību, akadēmisko brīvību un zinātnisko domu.

"Likumdevējs neizmantoja Satversmes tiesas doto laiku – deviņus mēnešus, lai izstrādātu jaunu regulējumu," saka Saeimas frakcijas "Saskaņa" deputāts Edgars Kucins.

Viņš norāda, ka "Izglītības un zinātnes ministrija attapās un iesniedza grozījumus Augstskolu likumā tikai šā gada 15. martā, faktiski vispār neatstājot laiku saturīgām diskusijām Saeimā. Likumprojekta izskatīšanas gaitā parlamenta Izglītības komisijā netika ņemta vērā kritika un tieši norādījumi par Satversmes tiesas sprieduma ignorēšanu, uz ko norādīja ne tikai opozīcija, bet arī Saeimas Juridiskais birojs, Rektoru padome un Privāto augstskolu asociācija".

Šā gada 8. aprīlī likums tika pieņemts Saeimā steidzamības kārtībā.

"Mēs uzskatām, ka Saeimas apstiprinātais variants ir necieņas izrādīšana Satversmes tiesas spriedumam, kurš nav pārsūdzams. Mēs, "Saskaņa", piedāvājām alternatīvu variantu valodas lietošanas regulējumam privātās augstskolās. Pirmkārt, iesniedzām labojumu, kas nosaka atgriešanos pie iepriekšējās kārtības: valsts regulē valodu lietojumu valsts augstskolās, bet neaiztiek privātās. Kurš maksā, tas arī ir tiesīgs pasūtīt mūziku. Otrkārt, piedāvājām variantu, kas ļauj privātajām augstskolām pašām izvēlēties, kādā valodā tiks īstenota tā vai cita programma, taču ievieš padziļinātu valsts valodas apguves kursu. Tas būtu labs risinājums ārvalstu studentiem," skaidro Kucins.

Tāpat viņš atgādina, ka "mēs prasījām samazināt apmācības valodas prasības maģistrantūrā un doktorantūrā. Maģistrantūra un doktorantūra ir augstākās izglītības nākamā pakāpe, kurā ir citi mērķi, kas paredz iesaisti vismaz Eiropas līmeņa zinātniskajā procesā. Mēs arī uzskatām, ka privātajās augstskolās jāļauj mācīt ne tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, bet visās Eiropas augstākās izglītības telpas valodās, kas veidojusies Boloņas procesa gaitā, tostarp, arī krievu valodā".

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 8. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē jautājumus par studiju programmu īstenošanas valodu. Grozījumi paredz piešķirt tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, kas ir oficiālā valoda kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tām augstskolām, kas sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Grozījumi paredz, ka ES oficiālajās valodās studiju programmas varēs īstenot, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas tās programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, būs saņēmušas novērtējumu "labi" vai "izcili".

Kvalitātes kritērijus, kuriem izpildoties augstskolām tiktu piešķirtas tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, attiecinās kā uz privātpersonu, tā arī uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, jo Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes Latvijas valsts atzītu augstākās izglītības diplomu izsniedz neatkarīgi no dibinātāja, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat kā līdz šim kādā citā no ES dalībvalstu oficiālajām valodām varēs īstenot studiju programmas, ja tas būs noteikts starpvalstu līgumos vai ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros, kā arī kopīgās studiju programmas.

Svešvalodās tāpat kā līdz šim drīkstēs īstenot arī tās studiju programmas, kurās tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, attiecīgi valodu un kultūras studijas, kā arī valodu programmas.

Grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā 1. maijā.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka grozījumu mērķis ir izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumā (lietā Nr. 2019-12-01) nolemto: "Atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija."

Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Viena no būtiskākajām Satversmes tiesa atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā, ir, ka Satversmes 112. pants neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šīs atziņas piemērojamas arī attiecībā uz augstāko izglītību. Tādējādi no Satversmes 112. un 113. panta neizriet arī tiesības prasīt sev vēlamā svešvalodā īstenojamu studiju programmu akreditāciju un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādas studiju programmas apguvi.

Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, par saudzējošāko un atbilstošāko mērķa sasniegšanas līdzekli var būt nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt un izvēlēties racionālāko risinājumu, īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Lai sasniegtu leģitīmo mērķi – demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība, ir jāņem vērā šādi aspekti. Valstij pozitīvs pienākums ir veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs.

Kvalitātes kritēriji, kuriem izpildoties augstskolām tiktu piešķirtas tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, tiks attiecinātas kā uz privātpersonu, tā arī uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, jo neatkarīgi no dibinātāja, Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes izsniedz Latvijas valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Minētais liecina, ka valsts ir devusi noteiktas garantijas par iegūto izglītības kvalitāti. Augstākas izglītības pieejamība Latvijas augstākās izglītības iestādēm nav ierobežota ne ES iedzīvotājam, ne arī ārpus ES telpas esošajam iedzīvotājam.

Ņemot vērā to, ka vienotajā izglītības sistēmas tvērumā ietilpst arī privātās izglītības iestādes, kas izdod valsts atzītus diplomus, valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums ne tikai regulēt studiju programmas īstenošanas kritērijus un studiju programmu akreditācijas kritērijus, bet arī noteikt studiju programmu īstenošanas valodu. Valsts šajā gadījumā patur sev ekskluzīvās funkcijas noteikt kritērijus studiju programmu akreditēšanai un studiju programmu īstenošanas valodai.

Kā atzinusi Satversmes tiesa, tad Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā noteiktais pamattiesību ierobežojums veicina valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā, uzlabojot studējošo valsts valodas prasmi, kā arī stiprinot latviešu valodas lomu zinātnē un līdzot izkopt tās lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Izvērtējot Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas leģitīmā mērķa – demokrātiskas iekārtas un citu personu aizsardzība – sasniegšanu, ir secināms, ka leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar citu, alternatīvu līdzekli, kā noteikt, ka studijas Latvijā drīkst īstenot valsts valodā un citās Eiropas Savienības dalībvalsts valodā, nevis visās svešvalodās.

Satversmes tiesa spriedumā ir secinājusi, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa kopsakarā ar pārejas noteikumu 49. punktu ierobežo to privātajās augstskolās studējošo akadēmisko brīvību, kuri līdz 2019. gada 1. janvārim uzsākuši studijas Augstskolu likuma 56. panta trešajai daļai neatbilstošās studiju programmās. Atsevišķi studējošie, kas izmanto tiesības pārtraukt studijas, var neiegūt diplomu par augstāko izglītību, jo beidzoties pārejas noteikumos paredzētajam termiņa, augstskola vairs nebūs tiesīga tādu izsniegt.

Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 3 .punktā ir noteikts, ka studējošam ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. Augstskolu likumā nav noteikts ne studiju pārtraukšanas, ne arī studiju atsākšanas termiņš un ilgums. Tomēr, lai nodrošinātu studējošo tiesības Augstskolu likuma 55. panta astotajā punktā ir noteikts, ka augstskolai studiju programmas slēgšanas gadījumā finansiāli jānodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā. Lai nodrošinātu, ka tie studējošie, kuri uzsākuši studijas varētu samērīgā termiņā tās pabeigt un iegūt diplomu par augstāko izglītību, ir nepieciešams pagarināt studiju pabeigšanas termiņu, teikts anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Saskaņa Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form