Sūdzības sagatavotāji skaidro, ka Valsts valodas likums piešķir krievu valodai nevis mazākumtautību, bet svešvalodas statusu, kā arī aizliedz lietot krievu valodu saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm tajās teritorijās, kur tradicionāli un lielā skaitā dzīvo krievu mazākumtautība.
Pieteicēju ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmes 1.pantā un Neatkarības deklarācijas 3.punktā nostiprinātai Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnai, kā arī aizskar Satversmes 104.pantā garantētas petīciju tiesības un 114.pantā garantētas tiesības uz mazākumtautību valodu saglabāšanu.
Savā sūdzībā pieteicēji atsaucas uz pirmskara Latvijas tiesisko regulējumu un īpaši uz 1932.gada Noteikumiem par valsts valodu, kas paredzēja īpašu statusu krievu un vācu valodai. Atjaunojot Latvijas neatkarību, šis statuss tika zaudēts. Konstitucionālajā sūdzībā ir norādīts, ka Latvijas Republikas nepārtrauktība attiecas ne tikai uz valsts valodu, bet arī uz mazākumtautību un tās tiesisko regulējumu.