Satversmes tiesa vērtēs Lazdukalna un Rugāju pievienošanu Balvu novadam
Foto: DELFI

Satversmes tiesa (ST) 28. septembrī pēc Rugāju novada domes pieteikuma ir ierosinājusi lietu par Lazdukalna pagasta un Rugāju pagasta pievienošanu Balvu novadam, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rugāju novada domes ieskatā Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts ir pievienots Balvu novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt minētos pagastus kā patstāvīgu Rugāju novadu.

Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldību principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot veikusi pienācīgas konsultācijas ar Rugāju novada domi un tās iedzīvotājiem. Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam, uzskata pašvaldība.

ST ierosināja lietu Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 12.10. un 12.13. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Satversmes 1. pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 101. panta pirmā daļa noteic, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu."

Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta "Vietējās pašvaldības kompetence" trešā daļa nosaka, ka "Pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus", bet hartas sestā daļa, ka " Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā."

Hartas 5. pantā "Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība" teikts, ka "Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šī gada 30. novembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.

Līdz šim ST ierosinājusi vismaz 11 lietas, kurās apstrīdēta novadu reforma.

Lietas ierosinātas par Salacgrīvas novada pievienošanu Limbažu novadam, Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam, Mazsalacas novada pievienošanu Valmieras novadam, Iecavas pilsētas un Iecavas pagasta pievienošanu Bauskas novadam, Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam, Vangažu pilsētas pievienošanu Ropažu novadam un Inčukalna pagasta pievienošanu Siguldas novadam, Carnikavas pagasta pievienošanu Ādažu novadam, Salas pagasta un Sēlpils pagasta pievienošanu Jēkabpils novadam, Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam, kā arī par administratīvi teritoriālajām izmaiņām Limbažu novadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Eiropa Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form