Šaurākā lokā piemin Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos
Foto: LETA

Šogad Covid-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ nav plānots rīkot plašāku formālu Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumu, sacīja biedrības "Zolitūde 21.11." valdes pilnvarotā pārstāve, Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa skaidroja, ka šodien nekāds oficiāls, publisks pasākums nav plānots, lai arī cietušie un biedrības pārstāvji šodien dosies pie pagaidu pieminekļa, lai tur noliktu sveces, ziedus un klusumā pieminētu traģēdijā bojāgājušos.

Plānots, ka cietušie un "Zolitūde 21.11." biedri tiksies pulksten 17.30, lai pulksten 17.44 aizvadītu piemiņas mirkli, jo tieši šajā laikā pirms septiņiem gadiem notika pirmais iebrukums.

Šorīt Zolitūdes traģēdijas upurus pieminēja arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš ieradās traģēdijas upuru piemiņas vietā Rīgā un novietoja tur sveci. "Šodien klusa, saulaina diena, kurā pieminam Zolitūdes traģēdijā bojā gājušos līdzcilvēkus," sociālajos tīklos ierakstījis prezidents.

Ločmele atgādināja, ka arī pērn biedrība nerīkoja publisko pasākumu, protestējot pret sprieduma neesamību Zolitūdes krimināllietā. Savukārt šogad pasākumu nolemts nerīkot un neaicināt cilvēkus uz šo piemiņas brīdi epidemioloģisku apsvērumu dēļ.

"Uzskatām, ka ikviens, kurš uzskata par nepieciešamu pieminēt bojāgājušos, var šodien to izdarīt. Laukums ļauj izvietoties daudz cilvēkiem, bet tas būs neformāls piemiņas brīdis," piebilda Saeimas deputāte.

Vienlaikus politiķe norādīja, ka attiecībā uz piemiņas vietas izveidošanu biedrība saņēmusi jaunas ziņas. Viņa stāstīja, ka pērn biedrība un igauņu uzņēmums SIA "Prana property", kuram pieder īpašumi Zolitūdes traģēdijas vietā, panāca vienošanos par piemiņas vietas izveidi, un igauņi no savas puses "esot visu izdarījuši".

Šopavasar zeme esot sadalīta, un saņemts Rīgas pašvaldības rīkojums, kurā platība atzīta par pietiekamu, lai izvietotu piemiņas vietu. Kā politiķi esot informējuši Igaunijas uzņēmēji, šobrīd jārīkojas Rīgas pilsētas pašvaldībai, jo tai būtu jārīko skiču konkurss par to, kā šī vieta izskatīsies.

Ločmele cer, ka jaunā Rīgas dome un mērs pieņems attiecīgus lēmumus, kā arī uzaicinās biedrības pārstāvjus uz tikšanos, lai saskaņotu konkursa nolikumu. Ločmele vēlas, lai arī cietušo intereses būtu pārstāvētas.

Kā ziņots, 2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Tomēr Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona, jo, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, 17. novembrī preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Līdzīgu iemeslu dēļ kriminālprocess tika izbeigts pret piecām juridiskām personām. Tiesnese Anita Grāvīte norādīja, ka šīs apsūdzības tika noraidītas, jo visām juridiskām personām, izņemot SIA "Maxima Latvija", bija inkriminēts tas, ka viņu interesēs apsūdzētās attiecīgās fiziskās personas ir pārkāpušas celtņu celtniecības normas un noteikumus. "Juridiskām personām noziedzīgie nodarījumi par celtniecības normu neievērošanu tika inkriminēti aiz neuzmanības, līdz ar to, tīri teorētiski būtu grūti iedomāties, ka kāds aiz neuzmanības izdarīts noziedzības nodarījums varētu būt izdarīts juridiskās personas interesēs," sacīja tiesnese.

Tiesneši vērsa uzmanību, ka tiesas spriedums norāda uz to, ka 2013. gadā esošais būvniecības tiesiskais regulējums bija ar vairākām nepilnībām. "Iepriekš bija pieļaujama situācija, kad jau pēc būvvaldē akceptētā projekta, tā īstenošanas gaitā būvprojekta vadītājam bija iespēja mainīt būves risinājumus. Šādas izmaiņas arī noveda pie ēkas sabrukšanas," uzsvēra Ernstsons.

Tiesa norādīja, ka pašlaik saņemts viens iesniegums par prasību pagarināt pārsūdzēšanas termiņu, kas sastāda 20 dienas kopš pilna nolēmuma publicēšanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Maxima Rīgas dome Zolitūdes traģēdija Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form