Kostanda pastāstīja, ka partijai līdz šīs nedēļas nogalei izdevies savākt parakstu vākšanas ierosināšanai nepieciešamos 10 000 parakstu, taču par šo faktu "Centrs" iecerējis informēt sabiedrību tikai nākamnedēļ, jo "vēl vairākos Latvijas pagastos ir cilvēki, kas nav paguvuši parakstīties".
Viņš arī atzina, ka, lai arī 10 000 parakstu jau tagad ir savākti, apvienība pagaidām vēl nesteigsies tos iesniegt CVK izskatīšanai - "gribam būt pilnīgi droši, ka viss ir kārtībā un atbilstoši likuma prasībām, tāpēc CVK iesniegsim vairāk nekā 10 000 parakstu - tā teikt, ar uzviju".
Viņš prognozēja, ka CVK paraksti tiks iesniegti tuvāko divu nedēļu laikā. Kostanda uzsvēra, ka labi apzinās - parakstu vākšana visticamāk sāksies tikai pēc 8.Saeimas vēlēšanām. "Kā jau vairākkārt uzsvērts, šo akciju nesaistām ar Saeimas vēlēšanām, un mūsu mērķis nav arī noslogot CVK darbu," sacīja Kostanda.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzina, ka parakstu vākšanas organizēšana paralēli Saeimas vēlēšanu organizācijai, "protams, radīs papildu spriedzi, taču tā nav ārkārtas situācija".
Cimdars pauda pārliecību, ka CVK spēs tik galā ar šiem abiem uzdevumiem likuma noteiktajā kārtībā. Viņš prognozēja, ka gadījumā, ja izrādīsies, ka parakstu vākšanas ierosināšanai savākti nepieciešamie 10 000 balstiesīgo iedzīvotāju parakstu, kas atbilst likuma prasībām, CVK rīkotā parakstu vākšana likuma ierosināšanai varētu notikt "apmēram pēc diviem mēnešiem". "Tas noteikti būs pēc 8.Saeimas vēlēšanām, " sacīja Cimdars.
Viņš arī nepieļāva iespēju, ka, atvieglojot CVK darbu, iesniegto parakstu pārbaude varētu tikt atlikta uz laiku pēc vēlēšanām. "Procesi var notikt paralēli. Likuma ierosināšanas procesa nodrošināšanai CVK paredzēts atsevišķs finansējums, turklāt nepieciešamības gadījumā varam piesaistīt papildu darbiniekus," norādīja Cimdars. "Viss notiks stingri likumā noteiktajā kārtībā," uzsvēra CVK vadītājs.
Ja CVK konstatēs, ka savāktie paraksti atbilst likumā noteiktajām prasībām - CVK pienākums ir uzsākt parakstu vākšanu, kuras laikā likuma ierosināšanai nepieciešams savākt ne mazāk kā vienu desmito daļu no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balstiesīgo pilsoņu parakstu.
Ja tas tiek izdarīts - ierosinātais likumprojekts tiek iesniegts Saeimā. Saeimas pienākums ir to izskatīt tās darba sesijas laikā, kurā tas tiek iesniegts. Ja Saeima nepieņem pilsoņu iesniegto likumprojektu bez grozījumiem - jautājums nododams tautas nobalsošanai jeb referendumam. Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu sarīkojama ne agrāk kā vienu un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlēšanām.
Vairākkārt ziņots, ka parakstu vākšanas process no valsts budžeta izmaksā vairāk nekā 151 000 latu, savukārt notariāli apstiprināto parakstu pārbaude - 1200 latu. Referenduma procedūra ir tuva vēlēšanu procedūrai, un tās izmaksas ir līdzīgas - apmēram 1 200 000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
