Paziņojumā, kuru parakstījuši pieci SC Saeimas frakcijas deputāti, to skaitā frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, un vēl apmēram 20 dažādu Rīgas un reģionu nodaļu SC aktīvisti, uzsvērts, ka "SC nekad nav šķirojis un arī nekad nešķiros savus partijas biedrus pēc tautības. Tā nav pieņemts. Latvieši, krievi, ebreji, ukraiņi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji strādā kopā."
"Mēs esam apvienojušies, lai izveidotu sociāli taisnīgu vidi, kur cilvēki nebaidās novecot, kur būt par jauniem vecākiem ir gods, nevis nasta, kur invaliditāte nav mūža ieslodzījums, kur cilvēki dzīvo saticībā, neatkarīgi no tā, kādā valodā tie runā un kādu dievnamu apmeklē," klāsta "SC latvieši", kuri "savu atsevišķo viedokli" trešdien paužot pirmo reizi.
"Tūkstošu SC biedru vārdā, desmitiem tūkstošu SC atbalstītāju vārdā mēs paužam savu viedokli, aizstāvot savus biedrus, kuri ir piederīgi citām etniskām kopienām – minoritātēm," teikts paziņojumā.
SC paziņojumā uzsvērts – ir pilnīgi pašsaprotams, ka Latvijā ir un arī būs tikai viena valsts valoda. "Tomēr vienlaicīgi mums tikpat pašsaprotams, ka valsts attīstība nav iespējama bez cieņpilnas attieksmes pret nacionālajām minoritātēm. Arī latviešu valodas attīstība un stiprināšana nav iespējama bez mūsu Latvijas cittautiešiem, kuri nav latvieši, bet ir Latvijas patrioti," klāstīts paziņojumā.
"Par sabiedrotajiem nevar padarīt ar varu un nicināšanu. Vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie varas esošie labējie politiķi ir slēpušies aiz "aizkara", lai izvairītos risināt ekonomikas un sociāla rakstura problēmas," klāstīts paziņojumā, kurā atgādināts, ka pērn 18.novembra uzrunā arhibīskaps Jānis Vanags teica: "Reizēm šķiet, ka vienīgais patriotisms, uz kuru esam spējīgi, ir neieredzēt cittautiešus".
"Mēs zinām, ka Nils Ušakovs, parakstoties par referendumu, neuzstājās pret latviešu valodu," teikts paziņojumā, kurā uzskaitīti Ušakova darbi latviešu kultūras un valodas labā, piemēram, pirmo bezmaksas latviešu valodas kursu organizēšana Rīgā. "Rīgas latviešiem krievu mērs ir izdarījis vairāk laba nekā labējo partiju mēri kopā," klāsta SC latvieši.
"Parakstoties par referendumu, Nils Ušakovs iestājas pret labējām partijām, kuru darbība bija iemesls, kāpēc Jūs kā vēlētāji tikko atlaidāt Saeimu!" apgalvo SC, kas aicina savus atbalstītājus beigt ticēt "labējo politiķu stāstiem par "krievu" draudiem", jo tas esot mīts.
Iepriekš TV3 raidījums "Nekā Personīga" vēstīja, ka SC Saeimas deputāti norobežojas no parakstu vākšanas par krievu valodu, kurā piedalījās partijas līderis Ušakovs.
Deputāti raidījumam teikuši, ka viņiem ar krievu valodas aktivitātēm nav nekāda sakara, arī referendumā par krievu valodu viņi nebalsošot un atbalstītājus balsot neaicināšot.
"Mēs mēģinājām distancēties no šīs parakstu vākšanas jau no paša sākuma," raidījumam sacījis SC Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņa partijas biedrs Igors Pimenovs uzskata, ka krievu valodas akcija atgrūda latviešu vēlētājus no partijas.
Savukārt SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs raidījumam norādījis, ka attieksme pret krievu valodu Ušakovam nākot no tīras sirds, un arī neuzskatot, ka Ušakova iesaistīšanās parakstu vākšanā bija kļūda. "Nē, es neuzskatu, jo viņam nebija variantu. Viņš arī ir Latvijas krievs un tas ir cieņas un pašcieņas demonstrējums. Es, latvietis, cīnījos un cīnīšos par latviešu valodu un es ar lielu sapratni izturos pret krieviem, Latvijas krieviem, kas cīnās par savu valodu," sacījis Urbanovičs, kurš, lai arī Ušakovu izprot, viņa pēdās sekot negrasoties un referendumā par krievu valodu nepiedalīsies.
Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.
Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina - nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu, visticamāk, ir savākts, jo parakstu vākšanā mēneša laikā piedalījušies vairāk nekā 183 000 vēlētāju.
Lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētājiem.
Ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai Saeimā. Tā kā viens no ierosinātajiem grozījumiem skar Satversmes 4.pantu, nepieciešamā parakstu skaita savākšanas gadījumā referendums par grozījumiem notiks jebkurā gadījumā, neatkarīgi no Saeimas lēmuma.
Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
