SC pieprasa premjeram paskaidrojumus par īpašumtiesībām uz naftas vada Polocka – Ventspils bufernaftu
Foto: LETA

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcija iesniegusi pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), prasot paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz naftas vada Polocka – Ventspils bufernaftu, un kas tā rezultātā ir kļuvis vai kļūs par tās īpašnieku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Frakcija norāda, ka Latgales apgabaltiesas lēmumus, ar kuru noraidīta Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransņeftj Družba" prasība par īpašumtiesību atzīšanu uz bufernaftu, nozīmē, ka nafta nepieder Baltkrievijas uzņēmumam. "Šis lēmums aktualizē jautājumu par to, kam pieder naftas vadā esošā tehnoloģiskā nafta (bufernafta)," norāda SC, atgādinot, ka nav pieejami arī dokumenti, kas liecinātu, ka bufernafta būtu privatizēta un piederētu SIA "LatRosTrans".

"Latvijas valsts turpina bezdarbību un nepiesaka savas īpašumtiesības uz naftu, un tas ir pielīdzināms valsts īpašuma izšķērdēšanai," uzskata SC deputāts Andrejs Elksniņš. Viņš atzīmē, ka "Ventspils naftas" valsts kapitāla daļu privatizācijas pamatnoteikumos naftas cauruļvadā izmantotā bufernafta nav minēta kā privatizācijas objekts. Nepieciešamie dokumenti, kas nosaka īpašumtiesības uz tehnoloģisko naftu, nav atrasti ne Privatizācijas aģentūrā, ne Valsts īpašumu fondā, ne arī arhīvos. "Valdības bezdarbība un demonstratīvā nevēlēšanās iesaistīties Baltkrievijas cauruļvadu uzņēmuma "Družba" un ārvalstu investora "Vitol" kontrolētās SIA "LatRosTrans" tiesvedībā par īpašumtiesībām var novest pie zaudējumiem valstij un izraisa daudzus jautājumus. Jo bufernafta, kas atrodas naftas vadā Polocka – Ventspils, tiek vērtēta uz aptuveni 50-80 miljoniem latu," norāda SC.

Frakcija pieprasa Dombrovskim paskaidrojumus sakarā ar šo situāciju. Deputāti vēlas zināt, kādu motīvu vadīta, valdība pieņēma lēmumu nepieteikt valsts īpašumtiesības uz tehnoloģisko naftu, kāds šajā jautājumā bija iepriekšējās Dombrovska valdības koalīcijas padomes lēmums, un, ja koalīcijas padomes lēmums netika pildīts, kāpēc jautājumu vēlreiz neizskatīja jau jaunā valdība.

Tāpat "Saskaņas centra" frakcija vēlas saņemt atbildi uz jautājumu, kā izskaidrojuma ar īpašumtiesībām uz naftu saistīto arhīvu dokumentu pazušana un kādas fizisko un juridisko personu sūdzības sakarā ar īpašumtiesībām uz naftas vada Polocka – Ventspils bufernaftu jau ir iesniegtas premjerministram un Tieslietu ministrijai.

SC norāda, ka lēmumu neiejaukties tiesvedībā par bufernaftas īpašumtiesībām savā laikā faktiski vienpersoniski pieņēmis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V), un nav zināms, kāda pašlaik ir Gaida Bērziņa (VL-TB-LNNK) vadītās Tieslietu ministrijas pozīcija.

Jau ziņots, ka premjers uzdevis darba grupai sniegt valdībai savus priekšlikumus par to, vai Latgales apgabaltiesas lēmums noraidīt Baltkrievijas uzņēmuma "Družba" prasību strīdā par Polockas – Ventspils naftas vada bufernaftas īpašumtiesībām "kādā veidā ietekmē valsts iespējas iesaistīties kā prasītājam šajā tiesvedības procesā". To laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis premjers. Atzinums jāsniedz divu nedēļu laikā.

Premjers norādījis, ka iepriekš darba grupa ir izvērtējusi visu pieejamo informāciju un nav atradusi pierādījumus, lai valstij būtu pietiekams pamats iesniegt prasību tiesā atzīt valsti par bufernaftas īpašnieku. Lēmumu neiesaistīties tiesvedībā, balstoties uz darba grupas vērtējumu, pieņēmusi valdība, uzsvēra Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka Latgales apgabaltiesa noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma "Družba" prasību par īpašumtiesībām uz bufernaftu. Pirms gada Baltkrievijas uzņēmums "Polocktransneft Družba" iesniedza tiesā prasību uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 000 tonnu apmērā, kas atrodas LRT naftas vados, pieder viņiem. VN uzskata, ka tiesā Baltkrievijas puse centās lietas izskatīšanu pēc būtības novilcināt, to politizēt un vairākas reizes mainīja savu skaidrojumu - kādā veidā "Polocktransneft Družba" it kā ieguvis īpašumtiesības uz tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma LRT naftas vados.

2010.gada 7.decembrī tiesa, nodrošinot Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransneft Družba" prasību, aizliedza LRT lietot un/vai izmantot tehnoloģisko naftu, kas atrodas LRT piederošajā naftas vadā Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. Vienlaikus tiesa noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransneft Družba" lūgumu apķīlāt arī to naftu 40 000 tonnu apmērā, kas jau bija izsūknēta no cauruļvada Polocka-Ventspils, uzskatot, ka šīs naftas apķīlājumam nav nekāda pamata.

LRT pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi: Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu vads Polocka-Venstpils joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

LRT ir Baltijas valstīs lielākais Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā partneriem no Krievijas puses - AS "Transņefteprodukt", kas ir "Transņeft" meitas uzņēmums, pieder 34% kapitāla daļu, bet AS "Ventspils nafta" - 66%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bufernafta Polockas Ventspils naftas vads
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form