Seile: liela daļa izglītības problēmu ir mūsu priekšstatos  (54)

Viņa uzsvēra, ka viena no būtiskākajām problēmām, kas saistīta ar izglītības sistēmu Latvijā, ir sabiedrības attieksme – nereti bērniem no nelabvēlīgas vai nabadzīgas ģimenes, uzsākot skolas gaitas, jau tiek it kā pateikts priekšā, ka viņi dzīvē neko nesasniegs.

Arī izglītības eksperte Zane Oliņa norādīja, ka šāda tendence pastāv: "Milzīgs faktors ir gaidas – sagaidām no tiem pašiem lauku vai mikrorajonu bērniem mazāk, nekā no šobrīd elitāro skolu bērniem."

Vairāki diskusijas dalībnieki gan pauda pārliecību, ka nav lielas nozīmes tam vai bērns nāk no turīgas, vai trūcīgas ģimenes. Piemēram, Rudzātu vidusskolas direktors Vladislavs Spriņģis uzvēra, ka būtiska ir motivācija. Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja norādīja, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka atslēga uz labām sekmēm slēpjas ģimenes, no kuras nāk bērns, materiālajā stāvoklī.

Raidījuma laikā tika veikta arī skatītāju aptauja, kurā tika aicināts izteikt savu viedokli jautājumā par to, vai būtu jāslēdz skolas ar vājiem eksāmenu rezultātiem. Lielākā daļa, proti, 186 no skatītājiem, kuri piedalījās aptaujā, izvēlējas atbildi: "Nē, skolas nav vainīgas, tādi ir bērni."

Šādi aptaujas rezultāti izraisīja viļņošanos arī mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāju vidū, kur dažs neslēpa savu sašutumu par aptaujas rezultātiem.

Tāpat vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka būtu nepieciešams slēgt mazās skolas, jo tas celtu izglītības kvalitāti valstī. "Tas ir sāpīgi mazā vietā aizvērt skolu, bet mēs nevaram [to atļauties], jo mums nav tik daudz iedzīvotāju," uzsvēra žurnāliste Inga Spriņģe. Arī izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka finansiālā situācija neļauj algot trīs vai četrus skolotājus uz vienu skolēnu, tādēļ mazajās skolās skolotājiem nāksies pasniegt vairākus dažādus mācību priekšmetus.

''Ir jāsaņem dūša gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan pašvaldībām – kur vajag optimizēt, tur ir jāoptimizē,'' raidījuma noslēgumā pauda Aldermane.