Zalkti var sastapt pie ūdens krātuvēm, dīķiem, grāvjiem, dārzos, kur ir daudz varžu, jo tie pārtiek galvenokārt no zivīm un vardēm. Par savu dzīves vietu zalktis var izvēlēties arī lauku tualeti, kūti vai trušu būdu - un tad, ja cilvēkam tas rada stresa situāciju, ieteicams viņu (zalkti) kādā traukā aizvest dažu kilometru attālumā no apdzīvotās vietas. Zalkti pēc ārējā izskata bieži jauc ar odzi, nepamanot dzeltenos plankumus galvas abos sānos.
Zalkša kodiens nav indīgs, tomēr viņam ir vairāki desmiti sīko, trauslo zobiņu, kuri kodiena rezultātā var palikt cilvēka ādā un izraisīt asins saindēšanos un iekaisumus. Tāpat kožot zalktis izdala nepatīkami smirdošo šķidrumu, kas grūti nomazgājams.
Diezgan bieži Latvijā - purvu un mežu malās, sastopama odze, kura, tāpat kā zalktis, ir melni pelēka, bet bez dzelteniem plankumiem galvas abās pusēs. Bieži odzes dzīvo nepabeigtās jaunbūvēs, kuras aizaugušas ar nātrājiem un nezālēm. Ziemā viņas tur slēpjas aptuveni metra dziļumā zem zemes. Odze pēkšņi var izrāpot arī no kādas akmens čupas vai sapuvuša celma. Odzes barojas ar pelēm un vardēm.
Šīs čūskas kodiens ir indīgs, tomēr, lai no tā cilvēks nomirtu, viņam jābūt ļoti vājai sirdij, pastiprinātam jūtīgumam pret indi un lielām bailēm. Ja odze iekodusi, pēc iespējas ātrāk vajadzētu tikt līdz tuvākai slimnīcai, kur jābūt pretindes serumam. Līdaka ieteic pēc odzes koduma saglabāt mieru un pēc iespējas nekustību - vislabāk apgulties mašīnā un nekādā gadījumā nedzert alkoholu un nemēģināt indi no brūces izsūkt, griezt to vai likt virsū zemes kompresi. Koduma vieta var uz kādu laiku kļūst nejūtīga un nekustīga.
Ļoti reti Latvijā - lielajos purvos un jūrmalas kāpu joslā - ir sastopama gludenā čūska, kura pēc izskata arī ir līdzīga zalktim un odzei, tikai viņu var atšķirt pēc gaiši brūnā zīmējuma uz muguras. Gludenā čūska ir augstās kategorijas aizsargājamais rāpulis Latvijā.
Šī čūska nav indīga, tomēr ļoti agresīva, un atšķirībā no odzes un zalkša, ja to paņem aiz astes, viņa ātri tiks pie rokas un var arī iekost. Gludenā čūska pārtiek no citiem rāpuļiem, galvenokārt ķirzakām.
Pavisam maziņa un cilvēkam nebīstama ir glodene - ķirzaka bez kājām, kura pat iekost nevar un pārtiek no gliemjiem un kukaiņiem. Šīs rāpulis ir interesants ar to, ka viņš ir vienīgā no mūsu reģionā sastopamajām čūskām, kas mirkšķina acis.
"Pašlaik Latvijas mežos ir diezgan daudz čūsku, tomēr arvien mazāk paliek viņu dzīvošanai piemēroto vietu," klāstīja Līdaka. Ziemas miegā čūskas dosies, kad sāksies nakts salnu periods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
