Siltā laika dēļ ziemas miegā vēl nedus jenotsuņi un āpši, iespējams, arī lāču tēviņi
Foto: LETA

Siltā laika dēļ ziemas miegā vēl nedus jenotsuņi un āpši, kā arī, iespējams, lāču tēviņi, pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus Ozoliņš norādīja, ka vairāku dzīvnieku nedošanās ziemas guļā tos neietekmē negatīvi un siltā laika ietekme vairāk vērtējama neitrāli vai pat pozitīvi.

"Ja ziemas miega snaudēji – āpši un jenotsuņi – jūt, ka laiks ir pietiekami silts un var atrast barību, viņi pamet savas ziemas miegam sagatavotās mītnes un turpina savas aktivitātes," klāstīja Ozoliņš.

Siltais laiks ietekmējis arī lāčus, un, lai gan lielākā daļa mātīšu ir devušās ziemas guļā, tēviņi siltā laika dēļ, ļoti iespējams, vēl klaiņo mežos, sacīja Ozoliņš.

Precīzs lāču skaits, kas mīt Latvijas mežos, gan nav zināms, bet VMD pārstāvis pieļāva, ka tie varētu būt 10–15 lāči, un parasti lielie zvēri sastopami pierobežā ar Igauniju un Krieviju.

Pēc viņa vārdiem, Latvijā mīt arī tādas sugas, kas dodas ziemas miegā, neatkarīgi no laika apstākļiem. "Eži, susuri, sikspārņi ir tie, kuri neatkarīgi no tā, vai laiks ir silts vai auksts, dodas gulēt ziemas miegu," teica Ozoliņš.

Laika apstākļi bez sniega negatīvi var ietekmēt tos dzīvniekus, kuri ziemā maina sava kažoka krāsu uz gaišāku. "Zaķi, kuru kažoks ir kļuvis balts, ir vieglāk pamanāmi un vieglāk var kļūt par medījumu kādam plēsējam vai medniekam," paskaidroja Ozoliņš.

Savukārt stirnas siltais laiks ietekmē pozitīvi – tām ir vieglāk atrast barību, un to pārvietošanās nav apgrūtināta kā laikā, kad zemi klāj sniegs.

"Siltā laika negatīvās sekas var parādīties, ja laiks pēkšņi paliks daudz aukstāks, tad varētu būt vairāk ziemas upuru, taču tas saistāms arī ar to, ka siltā laika dēļ meža zvēri ir vairāk savairojušies," minēja Ozoliņš.

Viņš sacīja, ka zvēri, kuri guļ ziemas miegā, savas migas ziemas miegam sagatavo neatkarīgi no tā, vai laiks ir silts vai auksts, vien tad, kad laiks ir siltāks nekā ierasts, atsevišķas sugas savas migas var sākt gatavot dažas nedēļas vēlāk.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form