Foto: Publicitātes foto
35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap Zemi, 72% iedzīvotāju uzskata, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, bet 39% ir pārliecināti, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS martā veiktās aptaujas rezultāti.

SKDS informē, ka martā veiktās aptaujas rezultāti atklāj "ne pārāk glaimojošu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju zināšanām atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos". Kā piemēru SKDS norāda: lai gan tas, ka Zeme riņķo ap Sauli, tika atklāts jau 16.gadsimtā, "bet pēdējo paaudžu laikā tas visiem kā pamata patiesība tiek mācīts jau skolā", vairāk kā trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās un ir pārliecināti, ka Saule riņķo ap Zemi.

Aptaujas dati liecina, ka dažāda veida maldi Latvijā ir plaši vai pat ļoti plaši izplatīti arī daudzos citos ar zinātni saistītos jautājumos. Saskaņā ar aptaujas datiem 72% iedzīvotāju domā, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, bet 63% ir pārliecināti, ka antibiotikas iznīcina vīrusus tikpat labi kā baktērijas. 39% aptaujāto domā, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, bet 15% uzskata, ka Zeme pilnībā apriņķo ap Sauli viena mēneša laikā.

Savukārt 14% aptaujāto cilvēku nepiekrīt atklājumam, ka mūsdienu cilvēki ir attīstījušies no agrīnām cilvēku sugām, 11% nedomā, ka Zemes centrs ir ļoti karsts, bet 7% nedomā, ka skābeklis, kuru mēs elpojam, rodas no augiem.

SKDS norāda, ka aptaujas dati ir ļoti neglaimojoši Latvijas izglītības sistēmas darba kvalitātei. "Ja vēl var pieņemt, ka gados vecāki cilvēki dažādas skolā mācītas pamata patiesības laika gaitā ir aizmirsuši, tad tiem, kuri vēl aizvien mācās vidusskolā vai izglītību ir ieguvuši pēdējo gadu laikā, tās vajadzētu atcerēties un zināt daudz labāk," norāda SKDS.

Taču pētījuma rezultāti to neapstiprina, uzsver SKDS: aptaujātie vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem uz visiem aptaujā iekļautajiem ar zinātni saistītajiem jautājumiem nepareizas atbildes ir snieguši apmēram tikpat bieži, cik Latvijas iedzīvotāji caurmērā.

Diemžēl atsevišķu maldu plašā izplatība būtu vērtējama ne tikai kā smieklīgs kuriozs, bet tai var būt arī ļoti nevēlamas un pat kaitīgas sekas, norāda SKDS. "Jādomā, ka tieši iedzīvotāju sliktās zināšanas par antibiotiku patieso iedarbību ir cēlonis to nepamatoti plašajai lietošanai. Tā rezultātā pēdējās desmitgades laikā aizvien biežāk mediķi atklāj pret antibiotikām rezistentas bīstamas baktērijas, kas mutāciju rezultātā ir radušās tieši nepamatoti plašās antibiotiku lietošanas dēļ," vēsta pētījuma veicēji.

Līdzīgu pētījumu šī gada janvārī Krievijas iedzīvotāju vidū veica sabiedriskās domas pētījumu centrs VCIOM, kas atklāja, ka ļoti liela daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo ar maldīgiem priekšstatiem par dažādām zinātnes pamata patiesībām. SKDS aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju maldu līmenis vairumā jautājumu ir lielāks, bet dažos jautājumos pat ievērojami lielāks nekā Krievijā.

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, martā veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Kopumā tika aptaujāti 1036 ar stratificētās nejaušās izlases metodi izvēlēti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!