Šķēles mantinieki – ko tagad dara Kalvīša komanda?
Foto: Publicitātes foto

Pirms desmit gadiem - 2006. gada rudenī - 9. Saeimas vēlēšanās uzvarēja Andra Šķēles izveidotā Tautas partija. Pats līderis gan tobrīd jau bija uz brīdi nogājis malā no lielās politikas un uzvaras laurus plūca premjers Aigars Kalvītis ar savu politiķu komandu. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies – nav vairs partijas, Kalvītis pametis politiku, pievērsies gāzes biznesam un hokejam, daudzi viņa tā laika politiskie laikabiedri paspējuši nomainīt pat vairākas partijas, bet citi metuši mieru politikai un kļuvuši par turīgiem zemniekiem.

Portāls "Delfi" ielūkojas desmit gadus senā Tautas partijas reklāmas žurnālā un aplūko, kur dzīve šajos gados ir aizvedusi tā laika Tautas partijas redzamākos politiķus. Tā laika partijas centrālā seja Aigars Kalvītis pēc partijas izjukšanas uz brīdi no politikas skatuves pazuda, līdz 2014. gadā atgriezās kā viens no līderiem Aināra Šlesera vadītajā partijā "Vienoti Latvijai!". Partija gan Saeimā neiekļuva. Pašlaik Kalvītis vada uzņēmumu uzņēmumu "Latvijas Gāze", kā arī nesen kļuvis par Latvijas Hokeja federācijas prezidentu.

Boķis atpakaļ Saeimā, Krauklis - Valkā

Pēc Tautas partijas kraha viens no partijas reģionālajiem līderiem, ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis politiku nepameta un pievienojās partijai "Valmierai un Vidzemei", no kuras rindām 2013. gada vasarā arī tika ievēlēts par Valmieras domes priekšsēdētāju. Gadu vēlāk viņš jau kandidēja uz Saeimu no partijas "Vienotības" saraksta un kļuva par deputātu. Boķa jaunākais amats – šī gada 30. septembrī viņš kļuvis par Latvijas Olimpiskās komitejas padomes locekli.

Boķa cīņu biedrs Vents Armands Krauklis politiku nav pametis un atgriezies atpakaļ savā dzimtajā Valkā. 2010. gadā viņš vēl neveiksmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, bet dažus gadus vēlāk no "Vidzemes partijas" saraksta viņš tika ievēlēts par Valkas novada domes priekšsēdētāju. "Lursoft" dati liecina, ka Krauklis tagad ieņem vadošus amatus vairākās organizācijās - Valkas sporta internātā, Reģionālo attīstības centru apvienībā, futbola klubā "Valka Junior", Ziemeļvidzemes Kultūras un sporta biedrībā, "Atbalsts Valkai", "Lauku un reģionu attīstības biedrībā", kā arī "Futbola klubā "Valka"". Viņam arī pieder tirdzniecības nozares uzņēmums SIA "Ziemeļlatvija", kur apgrozījums pērn bijis 29 890 eiro, bet zaudējumi 18 324 eiro. Tāpat viņš ir arī viens no "Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība "APLIS-A"" īpašniekiem, kura pērn gan nekādus darbības rezultātus nav uzrādījusi.

Pabriks Briselē; Štokenbergs AAE


Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks ir vieni no redzamākajiem Tautas partijas tā laika biedriem, kuriem pirms desmit gadiem paredzēja vadošās lomas partijā. 2007. gadā Štokenbergs pat kuluāros tika minēts kā viens no iespējamajiem Tautas partijas kandidātiem Valsts prezidenta amatam, tomēr jau gada beigās ar Kalvīša rīkojumu viņš tika atbrīvots no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata. Kopā ar Pabriku abi pameta Tautas partiju un bija iniciatori politiskās kustības "Sabiedrība Citai politikai" izveidei, kura vēlāk iekļāvās partijā "Vienotība". Abi ar Pabriku arī ar dažādām sekmēm kandidēja turpmākajās Saeimas vēlēšanās un viņu tālākie politiskie ceļi ir atšķirīgi – Pabriks kļūst par Eiroparlamenta deputātu, bet Štokenbergs pēc neiekļūšanas parlamentā nonāk AS "Pasažieru vilciens" valdē, no kuras arī pēc iepirkumu skandāliem aiziet. Viņam arī neizdodas saņemt partijas biedru atbalstu "Vienotības" valdes vēlēšanās, bet 2016. gada janvārī Štokenbergs tiek apstiprināts par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāju Apvienotajos Arābu Emirātos un pārceļas uz darbu šajā valstī.

Bērziņš un Slakteris – lielzemnieki


Kādreizējais finanšu un veselības ministrs Gundars Bērziņš pēdējos gados no politikas atgājis malā un publiski parādās vairs tikai atsevišķās intervijās laikrakstos. "Lursoft" dati liecina, ka viņš ir zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks. Saimniecības apgrozījums pērn bija 702 891 eiro, bet peļņa – 192 994 eiro. Bērziņš vēl darbojas arī mednieku klubā "Smilgas", bet savu politisko piederību pēc Tautas partijas nav mainījis.


Līdzīgi no politikas uz lauksaimniecību šobrīd pārorientējies arī kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņam daļēji piederošā Bērzkalnes pagasta zemnieku saimniecība "Mālkalni" audzē graudaugus. Tās apgrozījums pērn bija 1 420 471 eiro, bet peļņa 217 652 eiro. Viņam daļēji pieder arī cits lauksaimniecības uzņēmums "Lielturki", kurš pērn apgrozījis 100 189 eiro un nopelnījis 25 355 eiro.

Demakova par kultūru, Spurdziņš autobusu biznesā

Kādreizējā kultūras ministre Helēna Demakova kopš atkāpšanās no ministres amata 2009. gada janvārī politiskus amatus vairs nav ieņēmusi. Mediju arhīvos atrodamās ziņas liecina, ka pēc tam viņa bijusi gan "airBaltic" projektu vadītāja un Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika padomniece, gan Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un rektora Alekseja Naumova padomniece, kā arī biedrības "Latvijas Okupācijas muzejs" goda padomes locekle. Savukārt pēdējos gados publiskajā telpā viņa vairāk parādās kā mākslas zinātniece un dažādu izstāžu kuratore. "Lursoft" informācija liecina, ka viņai pieder arī uzņēmums SIA "KITI", kurš pērn gan strādājis bez apgrozījuma un ar 85 eiro zaudējumiem.

Tikmēr kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atgriezies Valmierā, no kurienes 90. gados arī sāka politiķa gaitas. Pēc Tautas partija kraha viņš vēl neveiksmīgi startēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, bet divus gadus vēlāk Spurdziņš dibināja reģionālo partiju "Valmierai un Vidzemei" un tika ievēlēts tās valdē. Kopš 2013. gada viņš ir reģionālo autobusu pārvadātāja SIA "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs.

Kučinskis – premjers, Muižniece - biznesā

Māris Kučinskis nu pārstāv Zaļo un zemnieku savienību un ir kļuvis par premjeru, bet viņa tā laika cīņu biedres Vinetas Muižnieces karjera neizvērsās tik rožaina. Viena no Tautas partijas dibinātājām ieņēma augstus amatus Saeimā un 2010. gadā tika ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi. Tomēr jau pēc gada tika uzsākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu laikā, kad viņa vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Tiesa atzina Muižnieci par vainīgu un amatu viņa zaudēja.

Kā liecina "Lursot" informācija, neilgi pēc nelabvēlīgā tiesas sprieduma viņa ar vairākiem partneriem nodibinājusi SIA "Varia", kura nodarbojas ar juridiskajiem pakalpojumiem. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 2800 eiro, bet zaudējumi veidoja 2733 eiro.

Mareks Segliņš - sporta funkcionārs

Kādreizējais iekšlietu un tieslietu ministrs, kurš 2008. gadā pat bija pie Tautas partijas stūres līdz brīdim, kad 2009. gadā politikā atkal atgriezās Andris Šķēle. Pēc neveiksmes 10. Saeimas vēlēšanās, kurās Segliņš kandidēja apvienības "Par Labu Latviju" sarakstā, viņš aizgāja no politikas, pievēršoties sportam un darbam Latvijas Volejbola federācijas valdē. Segliņš strādājis arī pašvaldības SIA "Rīgas nami" vadībā, kuru gadu vēlāk gan pametis un atkal kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās, šoreiz gan no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, taču parlamentā netika ievēlēts, kļūstot par vienu no visvairāk svītrotajiem sarakstā. Patlaban viņš turpina darbu Latvijas Volejbola federācijā, kā arī ieņem amatu atbalsta biedrībā "Drošība" , kurā ir kopā ar citu kādreizējo Tautas partijas cilvēku Normundu Beļski.

Pēdējos gados Segliņš arī vadījis Latvijas motobraucēju komandu startos Nāciju kausa izcīņā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aigars Kalvītis airBaltic Atis Slakteris Gundars Bērziņš Helēna Demakova Lasāmgabali Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Latvijas Mākslas akadēmija Latvijas Olimpiskā komiteja Mareks Segliņš Okupācijas muzejs Oskars Spurdziņš Par Labu Latviju Pasažieru vilciens Rīgas nami Saeima Satversmes tiesa Tautas partija Valmiera Vidzeme Vienotība Vineta Muižniece
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus