Slimnīcām ļauj nemaksāt dividendes no pērnās peļņas  (25)

Ja valdība lemtu pretēji, slimnīcām būtu jāmaksā 90% no pērnās peļņas. Tādā gadījumā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai valsts makā būtu jāieskaita 256 833 latu, Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari" - 4623 latu, Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centram (RPNC) - 11 133 latu, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - 478 083 latu, bet Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS) - 1 158 424 latu.

VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš portālam "Delfi" skaidroja, ka slimnīcām peļņa un līdz ar to nepieciešamība maksāt dividendes rodas arī tāpēc, ka tās valsts atvēlēto naudu parādsaistību segšanai pilnībā neizmanto parādu dzēšanai. VM informatīvajā ziņojumā piedāvāja vairākus soļus, kā slimnīcām dzīvot saskaņā ar saviem resursiem. Valdība gan šo ziņojumu atlika uz nedēļu, jo vēlas skaidrāku redzējumu par iecerētajiem plāniem.

VM otrdien iesniegtajā informatīvajā ziņojumā pauž ieceri savās kapitālsabiedrībās – slimnīcās – ieviest "nepārtraukto uzlabojumu sistēmu", cerot ar to ietaupīt "līdz pat 3% no kopējiem izdevumiem katrā kapitālsabiedrībā". Tas ir viens no pasākumiem, kā ministrija cer panākt, lai slimnīcām nebūtu parādu.

Ziņojumā norādīts, ka nepārtraukto uzlabojumu sistēma "ir vērsta uz pastāvīgu pakalpojumu un procesu attīstību atbilstoši izvirzītājiem darbības mērķiem". "Nepārtraukto uzlabojumu sistēmas ietvaros VM kapitālsabiedrību iekšējie procesi tiek mērķtiecīgi uzraudzīti un vērtēti, kā rezultātā kopumā, uzlabojot uzņēmumu darbības efektivitāti, ik gadu iespējams šīs sistēmas ietvaros ietaupīt līdz pat 3% no kopējiem izdevumiem katrā VM kapitālsabiedrībā," skaidrots dokumentā.

Lai nodrošinātu VM kapitālsabiedrību sabalansētu budžeta plānošanu un izstrādi, VM nākamgad plāno arī citus pasākumus, piemēram, ieviest "vienotu budžeta plānošanas, finanšu pārskatu un budžeta izpildes atskaišu iesniegšanas kārtību", kas ļauj salīdzināt VM kapitālsabiedrību darbības rezultātus, izdevumu pozīcijas, pakalpojumu izmaksas un finanšu rādītājus ar citām līdzvērtīga profila ārstniecības iestādēm, kā rezultātā "VM kapitālsabiedrībās tiks nodrošināta stingra izmaksu un investīciju kontrole un īstenota mērķtiecīga, sabalansēta un pamatota finanšu plānošanu". Tāpat VM nolēmusi stingri kontrolēt slimnīcu plānotās investīcijas.

Iecerēts arī attīstīt un uzlabot pacientu uzņemšanas klīnikas darbību, kas "ietver neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu šķirošanu un observāciju (pie uzņemšanas klīnikas izveidotas observācijas gultas, lai pēc pacientam nepieciešamo izmeklējumu veikšanas un pacienta novērošanas līdz 24 stundām būtu iespējams lemt par atbilstošāko ārstēšanas veidu – ambulatori vai stacionāri)". Tādejādi VM cer stacionāro pacientu plūsmu samazināt par 20%. Īstenojot šo pasākumu, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izlietojot par 6,3 miljoniem latu gadā mazāk stacionāra darbības nodrošināšanai, pausts ziņojumā.

Ministrija iecerējusi arī ieviest "pastiprinātas iekšējās kontroles pār izmantoto un norakstīto medikamentu daudzumu". Tāpat VM kapitālsabiedrībām "turpmāk būs jānodrošina caurskatāma algu aprēķina procedūra un efektīvas kontroles pār laika uzskaites tabulās uzrādītājām darba stundām", "jāveic sniegto pakalpojumu rentabilitātes un lietderīguma izvērtējums, lai novērstu to, ka VM kapitālsabiedrībās sniegto pakalpojumu pašizmaksas pārsniedz neto apgrozījumu, radot negatīvu pamatdarbības naudas plūsmu".

VM arī iecerējusi rīkot centralizētus iepirkumus, jo uzskata, ka "piegādātāji būs ieinteresētāki piedalīties un uzvarēt šādos finansiāli apjomīgākos konkursos, un attiecīgi piedāvāt izdevīgākas iepirkuma cenas".

VM arī grasās uzlabot "kontroles pār galvenajiem VM kapitālsabiedrību procesiem, tajā skaitā jaunu un efektīvu informācijas sistēmu ieviešana un esošo sistēmu uzlabošana". Piemēram, plānots uzskaitīt, cik procedūras tiek veiktas uz katras konkrētās iekārtas, lai novērtētu iekārtu efektivitāti un izsekotu iespējamiem negūtajiem ieņēmumiem.

Tikšot arī "uzlabotas un aktualizētas grāmatvedības politikas, kā arī ieviests atbilstošs kontroles mehānisms, uzlabojot un padarot efektīvāku nepieciešamās informācijas sagatavošanas procesu", tajā skaitā "ieviestas finanšu pārskata sagatavošanas procedūras, lai novērstu risku, ka nekvalitatīvi un normatīvajiem aktiem neatbilstoši finanšu pārskati varētu sniegt maldīgu informāciju par VM kapitālsabiedrību finansiālo stāvokli".

Plānota arī "papildu procedūru un kontroļu ieviešana, lai turpmāk VM kapitālsabiedrības, sniedzot maksas pakalpojumus par būtiskām summām, pārliecinātos par privātpersonu maksātspēju", piemēram, priekšapmaksa par dārgākajām procedūrām, lai mazinātu "parādu neatgūstamības risku".

Slimnīcām arī tiks noteikti skaidras naudas turēšanas limiti un biežāka inkasācija, jo būtisku skaidras naudas līdzekļu turēšana var palielināt krāpšanas vai zādzības riskus.

VM atgādina, ka Latvijā veselības aprūpes nozarei atvēlētais finansējums jau gadiem ilgi ir viens no zemākajiem Eiropā un no 2007.gada līdz 2010.gadam pieauga no 3,5% no IKP līdz 3,9% no IKP, bet likumā "Par valsts budžetu 2011.gadam" plānots, ka samazināsies līdz 3,7% no IKP. Turklāt veselības aprūpes finansējums bez Eiropas Savienības (ES) fondu un ārvalstu finansējuma 2011.gadā plānots 3,4% no IKP apmērā.

Saskaņā ar ministrijā saņemto informāciju Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) un Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", īstenojot uzsāktās reformas un stingo finanšu disciplīnu, plāno nodrošināt sabalansētu 2012.gada budžetu.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca nākamgad nevarēs pilnībā nodrošināt bezdeficīta budžetu, taču, 2012.gadā īstenojot reformas, uzsākot stingrus budžeta disciplīnas un darbības efektivitātes uzlabošanas pasākumus, VM kapitālsabiedrības plāno nodrošināt sabalansētus budžetus turpmāko divu, trīs gadu laikā.

VM norāda, ka būtiska problēma, kas ietekmē finanšu menedžmentu VM kapitālsabiedrībās, ir neadekvāti zemie tarifi ārstniecības programmās. Piemēram, Nacionālā veselības dienesta noteiktās viena pacienta izmaksas staru terapijai ir 970 lati, bet faktiskās izmaksas - 1225 lati, ķīmijterapijai attiecīgi 405 lati un 580 lati.

Ministrija norāda, ka pirmais finansiālais ieguvums no plānotajiem uzlabojumiem būs jūtams 2012.gada vidū - beigās, bet pilnībā nodrošināt bezdeficīta budžetus visām VM kapitālsabiedrībām būs iespējams turpmāko divu, trīs gadu laikā. Lai to panāktu jau ar 2012.gadu, būtu strauji jāsamazina darbinieku skaits, piemēram, Austrumu slimnīcā jāatlaiž 1000 darbinieki, jāslēdz dārgās ārstniecības programmas, piemēram, Bērnu slimnīcas bērnu kardioķirurģijas programmas, kuras izmaksas ir 900 000 latu, un citas, jāveido rindas, kā arī iespējama sniegto pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās, kas ministrijas ieskatā nebūtu pieļaujams un radītu virkni negatīvu seku.

Tāpēc VM kārtējo reizi lūdza ļaut slimnīcām pagaidām nemaksāt dividendes valstij.