Vēl pirms pieciem gadiem mediķus visā pasaulē satrauca slimnīcu infekcija numur viens – rezistentais zeltainais stafilokoks (MRSA), bet nu parādījušās vēl piecas sešas pret antibiotikām īpaši izturīgas (rezistentas) baktērijas, liecina Latvijā veiktais pētījums.
Nopietna problēma Latvijā ir arī multirezistentā tuberkuloze, kas nepadodas ārstēšanai ar parastajiem līdzekļiem. Šā gada pirmajos divos mēnešos ar to inficējušies 115 cilvēki, no tiem 9 bērni (pērn – 85, no tiem viens bērns).
Infektologs Uga Dumpis uzskata, ka ir svarīgi izolēt inficētos pacientus, ievērot stingras higiēnas prasības, ķirurģijas un intensīvās terapijas nodaļās, kur infekcijas plosās visnegantāk, jāievieš vienvietīgās un divvietīgās palātas. "Lielo palātu laiks ir pagājis," atzīst infektologs.
Ja šī problēma netiks risināta, nākotnē var būt apdraudētas vairākas medicīnas nozares, piemēram, plastikas ķirurģija, endoprotezēšana vai orgānu transplantācija, jo risks inficēties ar rezistentajām baktērijām slimnīcā būs pārāk liels. Daudzās pasaules valstīs bīstamās baktērijas izkļuvušas jau ārpus slimnīcu sienām, un ar tām var inficēties mājās vai uz ielas.
Tiesa, pēc sešiem mēnešiem rezistentās baktērijas zaudē savas bīstamās īpašības un kļūst nekaitīgas, norāda laikraksts.
Mikroorganismu rezistenci veicina nepareiza antibiotiku lietošana – pārāk īss vai garš ārstēšanās kurss, pārāk mazas devas, aizraušanās ar plaša spektra antibiotikām. Eiropas antibiotiku patēriņa uzraudzības sistēmas dati liecina, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņš nav liels. Starptautiski atzītās mērvienībās tas ir 12,1 DDD (definētās devas dienā) uz 1000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Grieķijā – 45,2, bet Zviedrijā – 14,6 DDD.
Latvijā antibiotikas visbiežāk izraksta faringīta, akūta bronhīta, pneimonijas un deguna blakusdobumu iekaisuma ārstēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
