SM piedāvā divas alternatīvas otrās šķiras autoceļu sakārtošanai

SM izstrādātajās pamatnostādnēs valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai norādīts, ka atbilstoši šai alternatīvai finansējums valsts otrās šķiras autoceļiem jānovirza grants un jau esošo sabrukušo melno segumu atjaunošanai, galvenokārt neparedzot dārgo pilnu segumu rekonstrukciju un neizbūvējot jaunus melnos segumus.

Savukārt otrā SM piedāvātā alternatīva paredz plānot sarežģītāku un resursu ietilpīgāku autoceļu rekonstrukcijas pasākumu kompleksu, kas nodrošinātu finanšu līdzekļu ieguldījuma efektivitāti ilgākā laika periodā, bet sakārtoto autoceļu kopgarums būtu mazāks.

Pamatnostādņu mērķis ir jaunas politikas iniciatīvas realizēšana, pamatojoties uz konkrētu finansēšanas modeli, lai apturētu tālāku otrās šķiras autoceļu tīkla sabrukumu un veicinātu tā sakārtošanu, tādējādi veicinot novadu attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

Pamatnostādnēm atbilstošas programmas realizēšanas pirmajā gadā, 2005.gadā, paredzēti tikai būvprojektēšanas darbi, kas izmaksātu aptuveni 700 000 latus, bet pēdējā gadā, 2020.gadā, paredzēti tikai būvdarbi 11,3 miljonu latu apmērā.

Kopumā atbilstoši SM sniegtajai informācijai pamatnostādņu realizācijai 16 gadu laikā nepieciešams finansējums 180 miljonu latu apmērā, no kuriem būvprojektēšanai nepieciešami 10,5 miljoni latu, bet būvdarbiem - 169,5 miljoni latu. Ar šiem naudas līdzekļiem izdotos sakārtot 4000 valsts otrās šķiras ceļu, kas, pēc ekspertu vērtējuma, ir nozīmīgi novadu atbalstam. No tiem 800 kilometri ir ar asfalta segumu un 3200 kilometri - ar grants segumu.

Pamatnostādņu projektā tiek piedāvāti programmas realizācijai trīs nepieciešamie finanšu resursu un sagaidāmo rezultātu varianti - 30 miljonu, 20 miljonu un 12 miljonu latu apmērā gadā, attiecīgi sakārtojot 680 kilometrus, 449 un 266 kilometrus. SM, apzinoties valsts budžeta iespējas, ierosina paredzēt gada finansējumu 12 miljonu latu apmērā.

Finansējuma nodrošināšana, pēc SM domām, veicinās novadu un reģionu centru pieejamību, sakaru un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu iedzīvotājiem, kā arī novadu straujāku ekonomisko attīstību. Rezultātā mazināšoties spriedze un depresija maz apdzīvotos novados.

SM skaidro, ka otrās šķiras autoceļi ar kopgarumu 13 347 kilometri pamatā nodrošina vietējo satiksmi, pilda savienojošo autoceļu funkciju ar valsts pirmās šķiras un galvenajiem autoceļiem. No satiksmes intensitātes un tranzīta kravu pārvadājumu viedokļa otrās šķiras autoceļiem nav tik liela nozīme, tomēr tie ir vitāli nepieciešami pagastu un novadu attīstībai, norāda ministrija.

No valsts otrās šķiras autoceļiem 2511 kilometri jeb 18,8% ir ar asfalta segu, un to vidējais vecums ir 25 - 30 gadi. Savukārt 10 836 kilometri jeb 81,2% ir tāda paša vecuma ceļi ar šķembu vai grants segumu.

Kā liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (bijušās Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD)) rīcībā esoši autoceļu apsekošanas 2004.gada 1.janvāra dati, sliktā tehniskā stāvoklī, daļēji sabrukuši vai uz sabrukuma robežas ir 3511 kilometri jeb 32,4% valsts otrās šķiras autoceļu ar grants segu un 741 kilometrs jeb 30% ar asfalta segu.

Pēdējos 12 gados valsts otrās šķiras autoceļi faktiski nav atjaunoti. LAD aprēķini liecina, ka paredzētajā laikā neveikto valsts otrās šķiras autoceļu atjaunošanas darbu apjoms sasniedzis 993 miljonus latu.

Laika periodā līdz 1990.gadam noslogotākajiem autoceļiem ar grants segu nodilumkārta tika atjaunota vidēji katros astoņos gados. Tai pašā laikā ievērojamā valsts otrās šķiras autoceļu daļā šie darbi vispār nav veikti, jo no 1489 uzskaitē esošiem autoceļiem gandrīz 30% nekad nav veikti pat nelieli seguma atjaunošanas darbi.

Finansējuma trūkuma dēļ laika posmā no 1992. līdz 1995.gadam aptuveni trešajā daļā valsts otrās šķiras autoceļu tika pārtraukti jebkādi uzturēšanas darbi, kas vēl vairāk paātrināja šo ceļu sabrukuma procesu. Valsts ceļu nozares finansējuma palielinājums ļāva atsākt daudzmaz regulārus ikdienas uzturēšanas darbus autoceļu tīklā tikai ar 1997.gadu, kad ievērojami pieauga Valsts autoceļu fonda ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem, skaidro SM.

Pieaugošās satiksmes intensitātes ietekmē, īpaši nelabvēlīgos laika apstākļos, segums ātri kļūst nelīdzens, kas rada autoceļu lietotāju, tai skaitā pašvaldību, pasažieru un autopārvadātāju pamatotas pretenzijas. SM atzīst, ka valsts autoceļu tīkla stāvoklis tikai daļēji apmierina autoceļu lietotājus. Turklāt autoceļu tīklā laikus netiek veikta ceļu konstrukciju atjaunošana, un autoceļu stāvoklis valstī turpina pasliktināties.

Kā norāda ministrija, pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību nosaka situācija, ka līdzšinējais valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējums galvenokārt virzīts galveno un pirmās šķiras ceļu sakārtošanai, bet valsts otrās šķiras ceļi pēdējo 12 gadu laikā bijuši bez pastāvīga finansējuma, kas novedis pie ievērojamas to daļas pilnīga vai daļēja sabrukuma.

Par pamatnostādnēm, kas nosaka mērķus, rīcības virzienus un finansēšanas iespējas valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai un attīstībai turpmākajiem 16 gadiem, pirmdien, 8.novembrī, lems valdības komiteja.

Pamatnostādnēm atbilstošu programmu paredzēts izstrādāt sešu mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā. Savukārt programmas realizāciju iecerēts uzsākt 2005.gadā, paredzot tikai būvprojektu pasūtīšanu. Autoceļu sakārtošanas darbus plānots uzsākt 2006.gadā.