Latvijas Sociālistiskās partijas rīkotajā mītiņā Uzvaras laukumā svētdien Rīgā vairāki simti galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēku nolika ziedus pie Uzvaras pieminekļa un ar sajūsmu pieminēja PSRS karaspēka ienākšanu Rīgā pirms 58 gadiem.
Mītiņā, kas veltīts "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvošanai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 1944.gadā", klātesošos uzrunāja partijas "Līdztiesība" vadītāja Tatjana Ždanoka. Viņa aicināja klātesošos ar klusuma brīdi pieminēt "kaujās pret fašistiskās Vācijas karaspēku kritušos." Viņa arī norādīja, ka cīņas ar "profašistiskajām izpausmēm" Latvijā turpinās. "Neaizmirsīsim ka starp divdesmit 8. Saimas vēlēšanās startējušajiem sarakstiem bija arī atklāti fašistiski spēki" sacīja Ždanoka, norādot, ka PCTVL ir "vienīgais politiskais spēks, kas iestājas par cilvēktiesībām valstī."

Ždanoka atzīmēja, ka 24 Saeimā iekļuvušajiem apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) deputātiem "priekšā stāv grūtas cīņas, lai saknē izmainītu pēdējo 12 gadu izvirtības un ņirgāšanos ar ko kopš Latvijas neatkarības atgūšanas saskaras kreisie spēki".

Ždanokas uzstāšanās tika uzņemta ar "urrā" saucieniem un aplausiem.

Mītiņā Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks PCTVL vārdā solīja cīnīties "par krievvalodīgo tiesībām mācīties dzimtajā valodā un nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās." Rubiks savu kritiku pret valdības labējiem spēkiem pauda, uzdodot retorisku jautājumu: "Cik ilgi jūs [labējie] būsiet akli un kurli pret to politisko spēku, kas vēlēšanās ieguva otro vietu un aiz kura stāv arī 22 procenti valsts nepilsoņu."

Savu uzstāšanos Rubiks noslēdza ar Raiņa vārdiem: "Vēl cīņa nav galā, tā nebeigsies" un aicināja savus atbalstītājus krāt spēkus un gatavoties nākamajām vēlēšanām.

Savukārt Nikolais Kuzmins, kurš tika pieteikts kā viens no Rīgas atbrīvotājiem, nosodīja Latvijas "valdošās aprindas", par to, ka "viņi mūs sauc par okupantiem un kolonistiem, lai gan tieši mēs atbrīvojām Rīgu." un piesauca klātesošos nepieļaut "vēstures izkropļošanu."

Kāds cits veterāns - Gunārs Mincenbergs - savā runā asi kritizēja žurnālistu Kārli Streipu par to, ka "viņš nežēloja dārgo televīzijas laiku, un piecas minūtes pauda neapmierinātību ar to, ka brāļu kapos apglabāti antihitleriskajās cīņās kritušie karavīri."

Viņš aicināja nepļaut "no Amerikas atbraukušajiem imigrantiem dot šeit savas pavēles un mainīt vēsturi."

BNS novēroja, ka pirms mītiņa sākuma Uzvaras laukumā skanēja padomju patriotiskās dziesmas, plīvoja sarkani karogi un tika vākti ziedojumi Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru mirstīgo atlieku meklēšanai.

BNS jau ziņoja, ka mītiņa rīkošana saskaņots ar pilsētas izpilddirektoru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!