Foto: LETA

Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) aicinājums atcelt tālmācības iespējas 1. līdz 6. klases izglītības posmā "sabangoja viļņus". Tie norimās, kad atbildīgās komisijas deputāti priekšlikumu neatbalstīja. Rīgas Komercskolas vadība tagad atvelk elpu, jo dotajā brīdī ir droši, ka nākamgad darbu turpinās bez izmaiņām. Taču Muižniece kaļ plānus, jo viņas nostāja ir stingra: iegūt kvalitatīvu izglītību, mācoties neklātienē vai tālmācībā posmā no 1. līdz 6. klasei, nav iespējams.

Argumentu sadursme ir par to, vai tālmācība neatstās "robus" bērnu socializēšanās prasmēs, vai, mācoties neklātienē, bērns var gana patstāvīgi virzīties uz priekšu, ņemot vērā, ka to "pieprasa" šī mācību forma.

Ministres iecere – atcelt tālmācības iespējas 1. līdz 6. klases izglītības posmā – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes darba kārtībā nonāca 30. novembrī, kad to skatīja pirms likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" otrā lasījuma. Muižnieces priekšlikums pieejams šeit. Iesaistītā puse, piemēram, Rīgas komercskola par šo ieceri neko nezināja. "Mums pat neviens kā izglītības iestādei nepateica – ne mūs izsauca uz kādām pārrunām, ne atsūtīja kādu informāciju, ka mums šīs programmas uz 2022. gadu būs slēgtas," skolas direktore Ilze Beļinska teica portālam "Delfi".

Todien, uzklausījuši izglītības kvalitātes valsts dienestu, astoņi deputāti nobalsoja par, viens pret un viena deputāte no balsojuma atturējās.

Tiesa, nedēļu vēlāk, 8. decembrī, Raivis Dzintars (NA), nolēmis, ka deputāti sastrebuši karstu, aicināja priekšlikumu pārvērtēt. Lai arī deputāti apsvēra veidot atsevišķu darba grupu, lai vērtētu tālmācību jaunākajā izglītības posmā, pārbalsojums beidzās vien ar to, ka politiķi lēma nevirzīt priekšlikumu tālākais skatīšanai. Viens deputāts no balsojuma atturējās, savukārt deviņi priekšlikumu neatbalstīja.

Muižniece portālam "Delfi" ar savas komunikācijas pārstāves Martas Mackēvičas starpniecību norāda, ka "rokas nenolaiž". "Darbs pie priekšlikuma – atļaut tālmācību sākot no 7. klases – tiks turpināts," norādīja ministre.

Otrajā komisijas balsojumā par ministres priekšlikumu Muižniece no kolēģiem izpelnījās arī kritiku. Viņas priekštece Ilga Šuplinska teica: "Ne parlamentārā sekretāra, ne valsts sekretāra, ne ministres jau kuro reizi, kad tiek izskatīts fundementāls jautājums, (nav komisijas sēdē). Tā ir būtiska atšķirība, šobrīd, kas ir notikusi, piedodiet, lai kā man nāktos teikt, tieši pēc ministru nomaiņas."

Savukārt deputāts Edgars Kucins (S) pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) "kārtējo reizi mēģināja piemānīt komisijas deputātus". "Delfi" lūko noskaidrot, kas deputātiem lika justiem maldinātiem un vai skolām, kuras īsteno tālmācību programmas jaunāko klašu skolēniem, vajadzētu "turēt roku uz pulsa" bažās par to pastāvēšanas nākotni.

Kas mācās tālmācībā?

Tendence rāda, ka pēdējos gados tālmācības piekritēju pulks pieaug, turklāt pandēmijas laikā jo sevišķi. Kāpēc? Brocēnu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Anete Milta sarunā ar "Delfi" atzīst, ka pastiprināti par tālmācību interesējušies bērnu vecāki, kuri mēģina "izvairīties" no pandēmijas, proti, nevēlas atvasēm veikt Covid-19 skrīningu, nevēlas, lai bērns velk sejas masku.

Kā stāsta Milta, viņas pārstāvētajā skolā pirms tālmācības sākšanas jāiziet cauri sarunu "sietam" par motivāciju to darīt. ""Es uzreiz jautāju, kur jūs mācāties šobrīd un kāpēc ir tas iemesls, ka jūs nāksiet tālmācībā, nevis klātienē," viņa paskaidro, jo uzskata, ka skolēnam, kuram nav kādu īpašu iemeslu mācīties tālmācībā un kurš dzīvo Latvijā, ir jāmācās klātienē.

Latvijā kopumā ir deviņas izglītības iestādes, kuru tālmācības programmās posmā no 1. līdz 6. klasei ir reģistrēti skolēni, norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Vecākā eksperte Jana Veinberga.

Skolu pārstāvji kopumā min dažādus iemeslus, kas mudina vecākus sliekties par labu tālmācībai: neprognozējamā mācību forma klātienes skolā pandēmijas laikā, bērna grūtības socializēties ar skolas biedriem, ciešana no mobinga. Vēl arī tālmācību izvēlas dažādu veselības problēmu dēļ. Piemēram, gadījumos, ja bērns sirgs ar ādas slimību un viņš jūtas neērti klases biedru vidū. Turklāt tālmācībā mācās arī pieaugušie, kas nolēmuši "iedzīt" mācības, un tie, kas, dzīvojot ārzemēs, ar tālmācības palīdzību uztur saikni ar Latviju.

Kā portālam "Delfi" stāstīja pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs, ir atsevišķas bērnu grupas, piemēram, apdavināti bērni, kuriem tālmācība palīdz sasniegt labākus rezultātus, nekā mācības klātienē.

Tālmācība – saikne ar Latviju

Valentīns Pastars, Birzgales pamatskolas direktors, portālam "Delfi" nosaka: "Protams, es personīgi arī neatbalstu, ka tagad masveidā visiem būtu jāmācās tālmācībā. Tas ir pilnīgs absurds. Un tas arī nav vajadzīgs." Tomēr atņemt iespēju mācīties šādā veidā arī, viņaprāt, nevajadzētu.

Pastara vadītā skola tālmācības laukā ir "iesācēji", proti, šo programmu skolā licencēja aizpērn, akreditēja – šogad. Mērķi šīs programmas "iedzīvināšanai" bija divi: piesaistīt lauku skolai papildu skolēnu un – svarīgākais – piesaistīt tālmācībai ārzemēs dzīvojošos. "Mums jau tagad ir no Gruzijas, Vācijas, Itālijas, Krievijas (skolēni). Arī tikko uz ASV viens puisis aizbrauca basketbolu spēlēt, (mācoties tālmācībā), teica Pastars.

"Tikai tas, ka bērns ir kopā ar citiem bērniem, nenozīmē, ka viņš apgūst socializēšanos"
pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs

Arī Brocēnu vidusskola, kur īsteno tālmācības programmu, sākotnēji veidota bērniem, kas dzīvo un mācās ārzemēs, taču vēlas saglabāt saikni ar Latviju. Šo mācību formu izsenis izvēlējušies, piemēram, vēstnieku bērni vai tie, kuri ģimenes apstākļu dēl emigrē, taču zina, ka brauks atpakaļ uz Latviju. Šogad, kā atzina skolas pārstāve Milta, skolas tālrunis "uzkarst" no vietējo intereses par tālmācību.

Tiesa, Muižnieces plānotās korekcijas Izglītības likumā paredzēja, ka "diasporas pārstāvis līdztekus izglītības programmas apguvei mītnes valstī var attālināti apgūt izglītības iestādes izstrādāto latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas izglītības programmu 1. līdz 6. klasei".

Vai tālmācībā socializēšanās tālmācībā izpaliek?

Ministre savu ieceri attiecībā uz tālmācību pamato ar to, ka pirmie soļi izglītībā ir ne tikai par zināšanu apguvi, bet arī par pirmajām noturīgajām draudzībām un kopā būšanu ar vienaudžiem un skolotājiem. Gadījumā, ja tas izpaliek, rodas vairāki riski – nākotnē bērnam var būt problēmas veidot attiecības ar citiem un viņam var būt robi socializēšanās prasmē, ar komunikācijas prasmju jomā, ar Mackēvičas starpniecību portālam "Delfi" pauda ministre.

Viņai iebilst Sakss-Konstantinovs, kurš norāda: nav nekāda pamata domāt, ka skola ir vienīgā vieta, kur apgūst socializēšanās prasmes. Proti, bērns socializējas gan ar saviem draugiem, gan, spēlējoties ar brāļiem un māsām, gan arī, apmeklējot ārpusskolas nodarbības, stāsta pusaudžu psihoterapeits. "Tikai tas, ka bērns ir kopā ar citiem bērniem, nenozīmē, ka viņš apgūst socializēšanos."

Savukārt attiecībā uz mobingu, kas, kā norāda Sakss-Konstantinovs, Latvijā ir ļoti izplatīts, psihoterapeits norāda: "Protams, ka tā nav laba situācija. Nevajadzētu būt tā, ka bērnam ir jāmācās attālināti tikai tāpēc, ka viņš skolā ciešs no mobinga. Mobinga situāciju vajadzētu risināt skolā. Skaidrs, ka noteiktās situācijās jā (tālmācība ir risinājums)."

Rīgas komercskolas, kur tālmācība ir maksas pakalpojums, vadītāja Ilze Beļinska iebilst apgalvojumam, ka socializēšanās tālmācībā izpaliek, jo, piemēram, viņas vadītajā skolā ik pa laikam ir kopā sanākšana. Proti, reizi nedēļā 1. līdz 6. klašu skolēniem ir klātienes nodarbības. Vēl Beļinska minēja, ka arī tiešsaistes nodarbībās iespējams veiksmīgi socializēties "ar pārdomātu un mērķtiecīgu uzdevumu palīdzību". Un visbeidzot – Rīgas komercskolā komunikācijas prasmi attīstot ar dažādiem pasākumiem, piemēram, izzinošām ekspedīcijām, svētku pasākumiem.

Foto: LETA

Rīgas komercskolas direktore Ilze Beļinska.

Patstāvība pirmajos soļos izglītībā

Motivācija, apzinīgums un briedums – tādas īpašības, Muižnieces vērtējumā, ir stūrakmeņi, lai tālmācība būtu efektīva. Šīs personības iezīmes būtiskas, jo tālmācībā iespējamie sasniedzamie rezultāti ir uz pašu skolēnu pleciem. Mācību laiku jāplāno pašam, arī pašam pēc paškontroles uzdevumu izpildes jāizvērtē, cik labi apguvis konkrēto mācību vielu. Vai šīs īpašības pirmajos skolas gados bērniem ir pietiekami izkoptas?

"Protams, ka maziem bērniem nav nekādas labās pašvadības prasmes. Bet tas, ko dara (tālmācības programmas) – tās ņem vērā to, izstrādājot mācību programmu," atbild Sakss-Konstantinovs, norādot, ka arī klātienes skolās bērniem pašvadības prasmes ir diezgan vājas. Savukārt vecāku iesaiste bērnu pirmajos soļos skolā būs nepieciešama kā tālmācības skolā, tā klātienes mācībās.

Beļinska arī sašutusi par to, ka ministre "vienā katlā" salikusi gan attālinātās mācības, gan tālmācību. Ministre likumprojektā atsaucas uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta secināto, ka "2020./2021.mācību gadā liecina, ka 1. līdz 6. klašu izglītojamie attālinātajās mācības nav apguvuši līdz pat 50% no izglītības satura, salīdzinot ar satura apguves iespējām klātienes mācībās". Rīgas komercskolas direktore portālam "Delfi" norādīja, ka šis arguments nemaz neattiecas uz tālmācību, bet gan uz bet uz skolām, kurām no klātienes formas mājsēdes laikā bija grūtības kvalitatīvi pāriet uz apmācībām attālinātā formā.

Vairāk par tālmācību var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!