Sniega ruļļi novēroti Iecavas, Bauskas un Jelgavas pusē. Iecavā otrdien, 12, februārī, daži no tiem sasniedza pat 30 centimetru augstumu. Daļai no tiem tiem vidus bijis tukšs.
Arī Valsts Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) savā "Facebook" profilā dalījies ar sniega veltņu foto, ko centram atsūtījusi Antra Pāne no Staļģenes. Tur vējš sniega ruļļus savēla uzreiz pēc puteņa.
LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa apstiprina, ka sniega veltņi jeb sniega ruļļi patiesi ir reta dabas parādība. Tā veidojas specifiskos apstākļos. Nepieciešams plāns mīksta sniega slānis, kas atrodas virs cietāka slāņa. Šis slānis var būt virsma, kas veidojas sniegam pakūstot, un pēc tam atkal sasalstot, vai arī sērsna. Sniega slānim ar virsmu nav jābūt cieši saistītam, kā arī būtiski ir citi apstākļi, tostarp vēja virziens un stiprums. Vējam jābūt pietiekami spēcīgam, lai sniegu varētu velt uz priekšu. Būtiska ir arī gaisa temperatūra un mitrums.
Krūmiņa skaidro, ka vējam pūšot, tas izkustina sniega pārslas, kas pārvietojoties salīp ar citām. Šādi iesākas ruļļa veidošanās. Biežāk šī dabas parādība novērojama uz slīpām virsmām, jo tur to veicina gravitācija.
Atsevišķos gadījumos uz pietiekami slīpas virsmas ruļļi var veidoties arī, ja nav vēja. Veltņi var veidoties, no koku zariem nokrītot sniegam. Šādi sniega ruļļi var tikt novēroti arī uz slīpām jumtu virsmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
