Lapsiņš paskaidroja, ka būvdarbu kvalitāte kopumā pieaug, bet pieaug arī kopējais ceļu sabrukums un, neveicot ceļu rekostrukcijas darbus laicīgi, katru gadu būtiski palielinās arī tajos nepieciešamo ieguldījumu summa.
Savukārt Latvijas autoceļu direkcijas ģenerāldirektors Olafs Kronlaks norādīja, ka katru gadu vidēji būtu nepieciešams veikt asfaltbetona rekostrukcijas darbus uz autoceļiem aptuveni no 700 līdz 1000 kilometru garumā. Autoceļa viena kilometra melnā seguma rekonstrukcijas izmaksas atkarībā no nepieciešamajiem darbu apjomiem ir aptuveni 50 tūkstoši latu.
Kopumā gadā Valsts autoceļu fondam, lai nodrošinātu nepieciešamo autoceļu stāvokli, būtu nepieciešami vidēji no 120 līdz 130 miljoniem latu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz līdzšinējos Valsts autoceļu fonda ieņēmumus.
Kronlaks izteica cerību, ka stāvoklis varētu uzlaboties līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), jo arī Spānijā un Portugālē pirms iestāšanās ES ceļu stāvolis nepietiekamā finansējuma dēļ esot bijis ļoti slikts.