Foto: EPA-AFI

Lai gan Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka tai dzīvu zivju turēšanas prasības pārtikas veikaliem nav jāizstrādā, tā kā šīs jomas kontrolē var iztikt ar pašreizējiem normatīviem, dzīvnieku aizsardzības speciālisti norāda, ka šie dokumenti iestādei tomēr ir jāsagatavo, jo to paredz Dzīvnieku aizsardzības likums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā aģentūrai LETA skaidroja juridiskā biroja "AB grupa" direktore Ilze Džonsone, birojs, kas jau trīs gadus darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, atbalsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora Vineta Veldres izdoto rīkojumu, kas paredz no 1.jūlija aizliegt pārtikas veikalos tirgot dzīvas zivis, moluskus un akvakultūras dzīvniekus.

Pēc biroja vadītājas teiktā, vērtējot zivju apstākļus pārblīvētajos akvārijos veikalos, Dzīvnieku aizsardzības likums ir acīmredzami pārkāpts, taču par to nevar sodīt, jo nav dzīvu zivju labturības jeb turēšanas prasību.

Dzīvnieku aizsardzības likumā ir vispārējas dzīvnieku labturības prasības, taču tas arī nosaka, ka speciāli dzīvnieku turēšanas noteikumi jāizstrādā katrai lauksaimniecības dzīvnieku sugai, kādu dzīvu zivju labturības jomā nav, līdz ar to nav ievērots likumā minētais, teica Džonsone.

"Problēmas būtība ir tā, ka Zemkopības ministrija nav izdarījusi to, ko no viņas prasa likums. Tā vietā, lai kaut ko darītu, sāk slānīt tos, kas kaut ko dara," aģentūrai LETA sacīja jurists Aivars Borovkovs.

"Esam visnotaļ pārsteigti, ka nevar izstrādāt noteikumus, bet mēģina apspiest PVD rīcības un kontroles iespējas," sacīja Džonsone. Pēc viņas teiktā, ZM Juridiskā departamenta atzinums, kurā apšaubīta rīkojuma pamatotība, ir par dokumenta formu. "Tā nav noteicošā, bet gan problēmas būtība," sacīja biroja vadītāja.

LETA jau informēja, ka PVD ģenerāldirektors maija vidū izdeva rīkojumu, kas paredz no šā gada 1.jūlija visās pārtikas tirdzniecības vietās aizliegt tirgot dzīvas zivis, moluskus un akvakultūras dzīvniekus. Rīkojums izdots, ņemot vērā ne tikai PVD inspektoru pārbaudēs pārtikas veikalos konstatētos pārkāpumus ūdens dzīvnieku labturībā un kaušanā, bet arī neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības par ūdens dzīvnieku mocīšanu pārtikas tirdzniecības vietās.

Aizliegums noteikts arī tādēļ, ka Latvijas normatīvajos aktos nav izvirzītas dzīvu zivju turēšanas prasības tirdzniecības vietās. PVD inspektori dažādās pārbaudēs konstatējuši, ka akvāriji pārtikas tirdzniecības vietās ir pārblīvēti, zivis slāpst un turpat akvārijā iet bojā.

Zivju audzētāji iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka zivju turēšanas apstākļi pārtikas veikalos ir nepieņemami, vienlaikus norādot, ka aizliegums dzīvu zivju tirdzniecībai pārtikas veikalos ir vieglākais problēmas risinājums, taču tas var izputināt daudzas zivju audzētavas, kas savas zivis realizē tieši veikalos.

Lai to nepieļautu, deviņas lielākās Latvijas zivju audzētavas vērsās pie zemkopības ministra, PVD ģenerāldirektora un Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka Normunda Riekstiņa ar lūgumu atcelt aizliegumu, tā vietā izstrādājot un ieviešot dzīvu zivju turēšanas prasības. Ja aizliegums tomēr tiks ieviests, pēc zivju audzētāju domām, būs nepieciešams vismaz gadu ilgs pārejas periods, lai uzņēmumi varētu piemēroties jaunajām prasībām.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) šonedēļ aicināja PVD vadītāju atcelt rīkojumu par dzīvu zivju tirdzniecības aizliegumu pārtikas veikalos. Aicinājums atcelt rīkojumu nosūtīts, pamatojoties uz ZM Juridiskā departamenta atzinumu, kurā norādīts, ka rīkojums nav pamatots.

Savukārt Veldre aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka rīkojums tiks atcelts, kad ZM būs izstrādājusi un uz valdību virzīs prasības dzīvu zivju turēšanai pārtikas veikalos. "Pagaidām neatcelšu un gaidīšu, kad būs normatīvi," sacīja PVD ģenerāldirektors.

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka pagaidām nav plānots izstrādāt prasības zivju turēšanai pārtikas veikalos, jo ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības, kurās iekļauti arī vispārēji nosacījumi zivju nozarē.

Vispārējās dzīvnieku labturības prasības nosaka, ka dzīvniekam nedrīkst nodarīt sāpes un jānodrošina tā fizioloģiskās vajadzības. "To, ka zivis akvārijos ir pārblīvētas un ka zivis ir nobeigušās, var redzēt ar neapbruņotu aci," iepriekš sacīja ZM speciālists.

Savukārt PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītājas vietniece Mārīte Līne aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka nevienā normatīvajā aktā nav minēti dzīvu zivju turēšanas kritēriji - kādam ir jābūt zivju blīvumam, skābekļa daudzumam akvārijā. PVD nevar juridiski pamatot pārkāpuma faktu, ja nav šo zivju turēšanas prasību jeb kritēriju. "Ar aci dažādi redzam. Viens redz, ka zivis akvārijā ir par daudz, bet cits, - ka nav," skaidroja PVD speciāliste.

Redzot, ka zivis akvārijos pārtikas veikalos ir pārblīvētas, PVD inspektori aizrāda tirgotājam, kurš savukārt norādot, ka nekur nav pateikts, kādam ir jābūt zivju blīvumam. "Kā varam prasīt, ja nav šo kritēriju," retoriski vaicāja Līne, piebilstot, ka PVD var sodīt par beigtu zivju atrašanos akvārijā, bet ir jādara viss, lai nenonāktu līdz šādai situācijai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form