Spītē iebildumiem un latviešu valodas statusa likumu pieņem pirmajā lasījumā
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 22. septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums", kas paredz daļēji ierobežot krievu valodas izmantošanu patērētājiem pieejamajā informācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojektu virza partija "Konservatīvie". "Par" balsoja 61 deputāti, "pret" bija 18, bet viens deputāts atturējās.

Līdz 2. oktobrim varēs sniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

Tikt vaļā no PSRS mantojuma

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks debatēs sacīja, ka likums praksē ļautu realizēt tautas gribu, kas tika izteikta referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu.

"Neskatoties uz šo balsojumu, desmit gadus pēc referenduma faktiskā divvalodība joprojām ir problēma," sacīja Iesalnieks. Skaidrojot, ka daudzos uzņēmumos joprojām tiek lietota krievu valoda, kā arī daudzas darba vietas joprojām pieprasa krievu valodas zināšanas.

Viņš uzsvēra, ka likumprojekts neliedz ar klientu sarunāties krievu valodā, ja klients pats ir iniciējis šīs valodas lietošanu.

"Šī likuma mērķis ir vērsties pret pārlieku plašu krievu valodas lietošanu publiskā vidē," atzina Iesalnieks, norādot, ka nepieciešams tikt vaļā no PSRS uzspiestās divvalodības, kuras mērķis bijis iznīcināt latviešus un Latvijas identitāti.

Vēlāk debatēs uzstājās arī Iesalnieka partijas biedrs Aleksandrs Kiršteins, kurš atzīmēja, ka likums būtu jāsauc par "Katastrofālās situācijas ar latviešu valodas novēršanas likums". Viņš norādīja, ka valodas stāvoklis pēdējo 30 gadu laikā ir būtiski pasliktinājies.

Viņš arī aicināja bargi sodīt uzņēmumus, kas saviem darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas. Tāpat Kiršteins norādīja, ka, viņa ieskatā, nepieciešams pārbaudīt visu uzturēšanās atļauju saņēmēju valodas zināšanu – tos, kuri valodu nepārzina – izraidīt. Kiršteina uzstāšanos pavadīja izsaucieni no Saeimas zāles, ar ko parlamentārieši iebilda viņa nostājai.

Savukārt "Konservatīvo" deputāts Uldis Budriķis likumprojekta pretiniekus nodēvēja par "sarkanajiem runātājiem". Viņš norādīja, ka "uzraksti bankomātos" nevar tikt uzskatīti par krievu kultūras daļu. Budriķa runu pavadīja aplausi no zāles.

Arī Dagmāra Beitnere-Le Galla (K) pauda atbalstu likumprojektam, atzīmējot, ka Latvijā faktiski šobrīd ir divvalodība. Deputāte skaidroja, ka likumprojekts būtībā nozīmētu nulles tolerances ieviešanu pret divvvalodību. Viņa norādīja, ka dažbrīd šķiet, ka latviešu valoda publiskajā sfērā kļuvusi par minoritātes valodu. Le-Galla vērsās pie tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, aicinot tos ikdienā lietot latviešu valodu.

Toties Jānis Dombrava (NA) sacīja, ka tie, kas iebilst pret likumprojektu, zaudēja gan brīdī, kad notika referendums par divvalodību, gan tad, kad sabruka PSRS. Deputāts arī apgalvoja, ka Latvijas nepilsoņi pārsvarā ir "slogs Latvijas budžetam". Šos izteicienus pavadīja sašutuma pilni izsaucieni no zāles, pēc kuriem Dombrava arī nodēvēja likumprojekta pretiniekus par fašistiem, atsaucoties uz to, ka daži likumprojekta pretinieki nosauca likumprojektu par fašistisku.

Dombravas uzrunas laikā zāle ik pa brīdim bija dzirdami gan atbalstītāju, gan pretinieku izsaucieni.

Sandis Riekstiņš (K) no tribīnes sūkstījās, ka ikdienā bieži redzējis situācijas, kurās publiski paziņojumi, piemēram, par ūdens atslēgšanu nav bijuši latviešu valodā, vai ,labākajā gadījumā, tulkojums bijis ļoti zemas kvalitātes. "Ja kādam tā vate tik ļoti spiež galvu, tad tur ir durvis," runu noslēdza Riekstiņš.

Turpretim Jānis Butāns (K) atzīmēja, ka Latvijā šobrīd noris ideoloģiskais karš, kurā valoda ir viens no ieročiem. Ar šo likumu, viņa ieskatā, minētais ierocis tiks izvests no ierindas.

"Priekšvēlēšanu projekts", saka oponenti

Savukārt Valērijs Agešins (S) iebilda pret likuma nepieciešamību, norādot, ka stiprināt valsts valodu var dažādos veidos. Viņš pauda uzskatu, ka panākt pozitīvus rezultātus valodas jomā iespējams, demonstrējot labestīgu attieksmi pret tiem, kas valodu cenšas apgūt. "Ja viens no mērķiem ir apgūt valsts valodu, tad izmantot pātagu nav pareizi. Nevajag demonizēt krievvalodīgos," sacīja Agešins.

Agešina partijas biedrs Ivans Ribakovs arī iebilda pret likumprojektu, nodēvējot to par "priekšvēlēšanu projektu". "Neaizmirsīsim, ka krievu valoda nav tikai Kremļa vai Puškina valoda, tā ir arī ticības valoda," sacīja Ribakovs, atzīmējot, ka krievu valoda ir vecticībnieku ticības pamatā. Ribakovs jauno likumprojektu salīdzināja ar "kultūras genocīdu".

Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko sacīja, ka pret likumprojektu, jo, viņas ieskatā, tajā neesot atrodams neviens punkts par latviešu valodas stiprināšanu. Tāpat Stepaņenko pauda bažas par to, vai angļu valoda arī neapdraudot latviešu valodu. Deputāte arī pārmeta likuma iesniedzējiem, ka tie nav saskaņojuši likumprojektu ar dažādām uzņēmēju organizācijām. Deputātes ieskatā šī likumprojekta virzība saistīta priekšvēlēšanu laiku.

Politiķe arī piebilda, ka likumprojekta tekstā ir atrodamas arī vairākas gramatiskas kļūdas, kā arī teksts neesot saprotams. Stepaņenko citēja likumprojekta pirmo un otro pantu, atzīmējot, ka tas nav stilistiski korekts. "Jums pašiem jāmācās latviešu valoda, aizejiet uz kursiem un iemācieties to," likumprojekta autorus aicināja Stepaņenko, lūdzot viņus arī "iemācīties rakstīt".

Toties Igors Pimenovs (S) Saeimas kolēģiem stāstīja, ka agrākos laikos, kad likumprojekti tika saņemti papīra formā, viņš uz sev atvēlēto kopiju kaudzītes atradis avīzi "DDD" ("Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija."). Viņš arī uzsvēra, ka krievu valodu joprojām varēs dzirdēt visur – trolejbusos, kino un uz ielas, jo tā joprojām ir "valsts" valoda. Deputāts aicināja cilvēkus apzināties, ka Latvija ir daudznacionāla valsts.

Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka valodas lietojums ir jūtīgs jautājums katram cilvēkam. Deputāts arī retoriski vaicāja, vai caur aizliegumiem var panākt rezultātu. Politiķis arī sacīja, ka bērnībā viņam tika iemācīts mīlēt valodas, bet šobrīd tiekot runāts par kādas valodas aizliegšanu.

Regīna Ločmele (S) sacīja, ka, viņas ieskatā, ir zīmīgs fakts, ka ceturtdien tika pieņemts likums kažokzvēru aizsardzībai, taču plānots pieņemt likumu, kas uzbruks "cilvēciņiem". Ločmele norādīja, ka viņa izmanto vārdu "cilvēciņi", jo deputāti neredzot "cilvēkus". Deputāte likumprojektu nodēvēja par "Saeimas agonijā pieņemtu murgu".

Turpretim pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova uzsvēra, ka Latvija savu neatkarību nebūtu atguvusi, ja nepiedalītos cilvēki, kuriem dzimtā ir krievu valoda. Švecova norādīja, ka angļu valoda tiek izmantota, lai izspiestu krievu valodu. Viņa, līdzīgi kā citi likumprojekta pretinieki, norādīja, ka likumprojekts šķels sabiedrību.

Grib mazināt rusifikācijas sekas

Kā portālam "Delfi" iepriekš skaidroja Tieslietu ministrijā (TM), stiprinot latviešu valodas statusu, tiks mazinātas ilggadējas rusifikācijas sekas, vienlaikus veicināta mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā.

Likumprojekts balstīts uz 2012. gada 18. februārī tautas nobalsošanā par divvalodību Latvijā pieņemto lēmumu, ka krievu valoda nav otra valsts valoda.

Izmaiņas paredz izskaust nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus valsts valodai izmantot arī krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to.

"Līdzšinējā prakse liecina, ka krievu valodā runājošām personām nav motivācijas mācīties valsts valodu, jo visus galvenos pakalpojumus tās var saņemt krievu valodā," secina TM.

Likumprojekts regulē tādu valodas lietošanu, kad pakalpojuma saņemšanai informāciju sniedz divās valodās – latviešu un krievu. Piemēram, tirdzniecības vietā papildus uzrakstam latviešu valodā ir atrodams uzraksts arī krievu valodā vai tīmekļvietne ir divās valodās, korespondence pakalpojuma saņēmējiem ir uz vienas lapas puses latviešu, uz otras – krievu valodā.

TM uzsver, ka likumprojekts neliedz pakalpojuma saņemšanas vietā ar klientu sarunāties arī krievu valodā vai adresēt klientam korespondenci personīgi krievu valodā, ja klients ir uzdevis jautājumu krievu valodā.

Tāpat personām būs tiesības saņemt informāciju svešvalodā, piemēram, ārkārtējās situācijas, avārijas vai nelaimes gadījumā vai jebkurā gadījumā, kad jānovērš apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai, vai gadījumos, kad novērš vai atklāj noziedzīgus nodarījumus.

Likumprojekts neparedz atcelt vai ierobežot tiesības un garantijas, ko paredz, piemēram, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, Civilprocesa likums, Farmācijas likums, Ārstniecības likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Izglītības likums, Patvēruma likums, vai normatīvie akti, kas paredz, piemēram, pasākumu tulkošanas nodrošināšanu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) piebilda, ka, lai izskaustu divvalodību un novērstu Latvijas okupācijas laikā radušos krievu valodas dominanci, tiek virzīts likumprojekta, kas nodrošinās latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietojumu publiskajā telpā un darba vidē. Ministrs cer, ka 13.Saeima to pieņems tās pilnvaru laikā.

Paredzēts, ka likums būtu spēkā ierobežotu termiņu – trīs gadus un tas stātos spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.