ST apstrīd jauno normu par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas publisku noliegšanu
Foto: LETA

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas deputāti Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši jauno Krimināllikuma (KL) normu, kas paredz kriminālatbildību par PSRS vai nacistiskās Vācijas veiktās Latvijas agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

SC deputāti uzskata, ka likuma norma ir „cīņa pret brīvdomību viduslaiku tradīciju garā un solis ceļā uz autoritārismu".  Tas ir pretrunā ar Satversmes 1. pantu, kurš nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kā arī neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, portāls „Delfi" uzzināja SC Saeimas frakcijā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pēc 2014. gada 15. maija likuma izsludināšanas un spēkā stāšanās ir izdalīts jauns Krimināllikuma 74.1 pantā ietvertais noziedzīga nodarījuma sastāvs, un ar to likumdevējs apšauba nacistiskās Vācijas agresijas pret Latviju atrašanos starp citiem starptautiskiem noziegumiem.

„Izanalizējot jauno normu no dažādiem viedokļiem, ir jāsecina, ka likumdevēja starptautisko krimināltiesību strīdīga interpretācija ir radījusi normu, kura sevī savieno pretrunīgas idejas un padara ļoti problemātisku kvalitatīvu spriedumu taisīšanu uz šīs normas pamata. Turklāt ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad, taču likumdevējam šādu argumentu nav,"  norāda viens no prasības autoriem Valērijs Agešins.

SC uzskata,  ka likumdevējs nav pamatojis, kā tieši vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsti apdraud jaunajā Krimināllikuma normā norādītie izteikumi.

Tādējādi KL 74.1 panta redakcija ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Deputāti uzskata, ka jaunā KL arī ierobežo vārda brīvību, jo nenosaka, kas būtu jāsaprot ar pantā ietvertajiem vārdiem „rupja noniecināšana".

Tādējādi likuma redakcija pieļauj personas saukšanu pie kriminālatbildības arī par izteikumiem, kas, piemēram, akadēmiskas diskusijas ietvaros noliegtu noziegumu pret cilvēci, pat, ja izteikumu autora mērķis, noliedzot šos noziegumus, būtu iesaistīties juridiskā vai vēsturiskā diskusijā.

Prasības pieteikumu kopā parakstījuši 20 Saeimas deputāti un Satversmes tiesā tas iesniegts jau trešdien, 19.jūnijā. 

Jau vēstīts, ka SC deputāti maija nogalē lūdza Valsts prezidentu  Andri Bērziņu neizsludināt 15. maijā pieņemtos KL  grozījumus, kas paredz reālus cietumsodus par genocīda, noziegumu pret cilvēci un mieru, kā arī PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latviju veikto kara noziegumu publisku slavināšanu, noliegšanu vai rupju noniecināšanu.

Prezidents nolēma likuma izmaiņas tomēr izsludināt. 

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Saeima Satversme Vācija Valērijs Agešins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form