ST atkārtoti atzīst darba devēja 'uzmesto' darbinieku pensiju rēķināšanas kārtību par atbilstošu Satversmei
Foto: DELFI

Satversmes tiesa pieņēmusi vēl vienu spriedumu, kurā atzīst, ka valdības un Saeimas lēmums no pērnā gada 1.janvāra iemaksas fondēto pensiju sistēmā aprēķināt nevis no deklarētajām, bet faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai atbilst Satversmei.

Lietā, kurā ST trešdien pieņēma spriedumu, tiesa vērtēja 20 deputātu pieteikumu, kurā apstrīdēta Valsts fondēto pensiju likuma normas atbilstību Satversmes 1. un 109. pantam. Apstrīdētā likuma norma nosaka, ka iemaksas fondēto pensiju shēmā ir daļa no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai.

Pieteikuma iesniedzēji – divdesmit 10. Saeimas deputāti - norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajiem tiesiskās paļāvības principam, sociālas valsts principam un sociālās solidaritātes principam. Deputāti uzskata, ka sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu tiesības nedrīkstot saistīt ar to, vai cita persona – darba devējs – ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus. Tieši valstij, nevis darba ņēmējam esot pienākums nodrošināt, lai darba devējs veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt personai esot tiesības paļauties uz to, ka visas valsts institūcijas ievēros likumus un nodrošinās sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu, pieteikumā norādīja deputāti.

ST savā spriedumā norāda, ka jau ir vērtējusi faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtības atbilstību Satversmei, secinot, ka likumdevējs, ieviešot šo kārtību, ir ievērojis no Satversmes izrietošos principus un rīkojies savas rīcības brīvības ietvaros.

ST jau iepriekš savos spriedumos ir norādījusi, ka Satversmes 109. pantā nav reglamentēti pensiju sistēmas noteikumi. Līdz ar to pensiju sistēmas uzbūves un darbības principi ir likumdošanas ceļā izlemjams jautājums, proti, likumdevējs ir tiesīgs sociālo tiesību saturu konkretizēt likumos.

ST uzskata, ka likumdevējs, izstrādājot faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību, nav ierobežojis personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā, jo tiesības uz pensijas izmaksu tādā apmērā, kādā persona līdzdarbojusies pensijas kapitāla uzkrāšanā, saglabājas neatkarīgi no tā, kādā kārtībā ir uzskaitītas veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas un kurā pensiju sistēmas līmenī tās veiktas. Tādēļ apstrīdētā norma nav uzskatāma par ierobežojumu tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.

Apstrīdētā norma neskar arī valsts pozitīvo pienākumu izveidot un uzturēt sistēmu, kas vērsta uz pensionēšanās vecumu sasniegušo personu sociālo un ekonomisko aizsardzību. Satversmes tiesa secināja, ka šajā lietā tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā līmenī netiek skartas.

Tiesa arī secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta gan sabiedrībai nozīmīgu interešu, gan konstitucionālo vērtību aizsardzības labad: tā vērsta uz pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, līdzsvarojot speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, un līdz ar to arī uz sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzību.

Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētā norma tika pieņemta 2010. gada 20. decembrī un stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī. Faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtība tika attiecināta uz nākotnē veicamām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Apstrīdētā norma neietekmē tās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas bija veiktas saskaņā ar deklarēto sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību, kā arī neparedz jaunus pienākumus privātpersonai. Līdz ar to likumdevējam šajā gadījumā nebija jānosaka pārejas periods, lai personas varētu pielāgoties jaunajai kārtībai, uzskata tiesa.

Apstrīdētā norma tiesas ieskatā arī neparedz vispārēju valsts politikas maiņu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas darbību, bet maina tajā iemaksājamo līdzekļu uzskaites kārtību. Turklāt apstrīdētā norma nedz atceļ darba devēja konstitucionālo pienākumu veikt likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, nedz atbrīvo likumdevēju no konstitucionālā pienākuma izveidot tādu mehānismu, lai izpildvara pienācīgi iekasētu sociālās apdrošināšanas iemaksas.

ST uzskata, personai ka ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs veic un valsts pienācīgā kārtībā iekasē sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turklāt personai ir noteiktas vairākas iespējas, kā saņemt informāciju par darba devēja veiktajām sociālajām iemaksām – no darba devēja, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī tiešsaistē vairākos portālos.
Tāpēc Satversmes tiesa atzina Valsts fondēto pensiju likuma normu par atbilstošu Satversmei. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

Source

Tags

Pensija Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form