Satversmes tiesa (ST) izbeigusi tiesvedību pēc VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu pieteikuma ierosinātajā lietā par noteikumiem, kas nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā.
Ar pieteikumu ST vērsās LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, kā arī uzņēmuma valdes locekļi Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts, lūdzot vērtēt, vai vairāki noteikumu par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību punkti atbilst Satversmei un likumam Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska portālu "Delfi" informēja, ka pieteikuma autori norādījuši, ka LDz valde izveidoja prezidentu padomi, kā arī apstiprināja tās nolikumu, kurā paredzēti šīs padomes locekļu - prezidenta un viceprezidentu - amati. Šos amatus ieņem pieteikuma iesniedzēji. Līdz ar to valdes locekļi veic amata pienākumus gan valsts kapitālsabiedrības valdē, gan prezidentu padomē.
Apstrīdētās normas, kas paredz vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, aizskarot pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 107. pantā garantētās tiesības saņemt atalgojumu par prezidenta un viceprezidentu amatu pienākumu izpildi. Apstrīdētās normas arī esot pretrunā ar likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām pilnvarojumu, uzskatīja pieteikuma autori.
Savukārt Ministru kabinets ST norādīja, ka uzņēmuma valdes locekļi prezidentu padomes sastāvā faktiski pilda tos pašus pienākumus un uzdevumus, kas ietilpst valdes kompetencē.
Kovalevska piebilda, ka ST vērtēja, vai apstrīdētās normas aizskar pieteikuma autoru pamattiesības un analizēja, vai LDz prezidentu padomes kompetence un darba pienākumi, kas pieteikuma iesniedzējiem noteikti šīs kompetences ietvaros, atšķiras no valdes kompetences un tai atbilstošajiem valdes locekļu darba pienākumiem.
ST secināja, ka likumdevējs normatīvajos aktos sniedzis izsmeļošu valsts vai pašvaldības akciju sabiedrības pārvaldes institūciju uzskaitījumu un ka sabiedrības valde darbojas kapitālsabiedrības kopējās interesēs, tostarp pārzinot visus valdes kompetencē esošos koncerna pārvaldīšanas jautājumus. Tādējādi sabiedrības un tās koncerna vadīšana ir nedalāms process. Tiesa secināja, ka sabiedrības vadība un pārstāvība ir tikai valdes kompetencē. Vērtējot ST valdes un prezidentu padomes kompetences, tiesa secināja, ka prezidentu padomei nodotās tiesības un pienākumi pēc būtības ir valdes kompetencē.
Tādejādi ST neguva apstiprinājumu tam, ka pieteikuma iesniedzēji prezidentu padomē darītu darbu, kas būtu atšķirīgs no viņu darba valdē vai pārsniegtu valdes locekļu pienākumu apjomu. Tādēļ tiesa atzina, ka prezidenta un viceprezidentu pienākumi ietilpst uzņēmuma valdes locekļu pienākumos, par kuriem iesniedzēji saņem mēnešalgu, kas ir lielāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
Tādējādi ST atzina, ka apstrīdētās normas neaizskar pieteikuma iesniedzēju pamattiesības un tiesvedību lietā turpināt nav iespējams, un tā izbeidza tiesvedību šajā lietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
