Satversmes tiesa otrdien atzina par atbilstošām Satversmei sociālās apdrošināšanas likuma normas, kas samazina pensiju apjomu negodprātīgo darba devēju "uzmestajiem" darbiniekiem, par kuriem darba devējs pilnībā vai daļēji nav samaksājis sociālo nodokli. Taču ST arī konstatēja, ka speciālā budžeta finansiālo ilgtspēju apdraud vairākas problēmas, kurām vēl joprojām nav rasts pienācīgs risinājums, un vērsa likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību to rast, informēja ST.
"Likumdevēja pārmērīgā vilcināšanās izlemt, kādā veidā tiks nodrošināta speciālā budžeta finansiālā ilgtspēja, tiesasprāt, rada sabiedrības interešu un pamattiesību pārkāpšanas risku. Pasākumi, ar kādiem īstermiņā var sakārtot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, nenovērš speciālā budžeta finansiālo problēmu cēloņus," norāda tiesa.
"Pārdomātas un sabalansētas ilgtermiņa politikas trūkums, kā arī adekvātu un ekonomiski pamatotu pasākumu neesamība liecina par to, ka pensiju sistēmas un sociālā budžeta pastāvēšana var tikt apdraudēta," secina tiesa.
Satversmes tiesa norādīja, ka pensiju sistēmas darbībai jāvieš sabiedrībā pārliecība par to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai pensiju aprēķināšanas shēmai. Tikai tad persona varēs pieņemt līdzsvarotus un saprātīgus lēmumus par savas pensijas nodrošināšanu.
Atbilstoši labas pārvaldības principam valstij ir pienākums nodrošināt, lai ikviena persona un visa sabiedrība būtu pienācīgi un savlaicīgi informēta par pensiju sistēmas darbības pamatprincipiem, atgādina ST.
Jau ziņots, ka Latvijas sociālajā budžetā izveidojies deficīts un pašreizējās demogrāfijas tendences liecina, ka nākotnē varētu rasties problēmas ar pensiju un pabalstu nodrošināšanu, jo būs pārāk maz darbspējīgo cilvēku, no kuru nodokļiem varētu maksāt pabalstus un pensijas.
Sociālajā budžetā deficīts 2010.gadā bija 335,8 miljoni latu, šogad plānots deficīts 205,5 miljonu latu apmērā, bet 2012.gadā – 133,8 miljonu latu apmērā.
Tāpēc tika pakāpeniski reformēta pensiju sistēma, mudinot cilvēkus veidot uzkrājumus – obligātos uzkrājumus otrajā līmenī un brīvprātīgos uzkrājumus pensiju fondos jeb tā dēvētajā trešajā pensiju līmenī. Lai taupītu sociālā budžeta naudu, nolemts arī saglabāt "griestus" 80% apmērā no aprēķinātā maternitātes vai paternitātes pabalsta. Tāpat Labklājības ministrija pieļāvusi iespēju pārcelt no sociālā budžeta un valsts pamatbudžetu pensiju piemaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
