ST: darba devēju 'uzmesto' darbinieku mazākas pensijas atbilst Satversmei
Foto: DELFI

Satversmes tiesa (ST) atzina par atbilstošām Satversmei sociālās apdrošināšanas likuma normas, kas samazina pensiju apjomu negodprātīgo darba devēju "uzmestajiem" darbiniekiem, par kuriem darba devējs pilnībā vai daļēji nav samaksājis sociālo nodokli, informēja ST.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Apstrīdētās valsts sociālās apdrošināšanas likuma normas paredz, ka "persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas". Savukārt, ja darba devējs nav maksājis sociālo nodokli par darbinieku, šis darba devēja "uzmestais" darbinieks saņems attiecīgi mazāku pensiju, bet viņam ir tiesības pašam samaksāt iztrūkstošo sociālo nodokli.

Normas apstrīdēja 10. Saeimas opozīcijas deputāti, uzskatot, ka tās neatbilst Satversmei, jo no Satversmes izriet tiesiskās paļāvības princips, sociālas valsts princips un sociālās solidaritātes princips. Pēc deputātu domām, sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu tiesības nedrīkstot saistīt ar to, vai cita persona – darba devējs – ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus. Tieši valstij, nevis darba ņēmējam esot pienākums nodrošināt, lai darba devējs veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzskatīja deputāti.

Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, jau iepriekš esot pieļāvis iespēju, ka darba devējs varētu nepildīt nodokļu maksāšanas pienākumu. Turklāt Latvijas pensiju sistēma balstās uz apdrošināšanas principu - sociālās apdrošināšanas iemaksas veido katras personas pensijas kapitālu. Līdz ar to apstrīdētās normas noteiktai personu grupai liedzot tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

ST secināja, ka līdz 1997.gadam Latvijā bija spēkā normas, kas paredzēja sociālos pabalstus un pensijas noteikt atkarībā no faktiskajām iemaksām, līdz ar to, ja darba dēvējis deklarējis vienu sociālo apmaksu apjomu, bet šo naudu budžetā nebija ieskaitījis, darbinieks saņēma mazākus pabalstus un pensijas. Šo principu Satversmes tiesa 2001.gadā atcēla.

Taču pašlaik ST atzīst, ka "Satversmes tiesas [2001.gada] spriedumā (..), kurā tika vērtēta apstrīdētajām normām līdzīga norma, izdarītie secinājumi ir attiecināmi uz izskatāmo lietu tiktāl, ciktāl sociālā realitāte un tiesisko attiecību konteksts nav mainījies".

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neierobežo personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumdienās. Apstrīdētās normas neskar arī valsts pozitīvo pienākumu izveidot un uzturēt sistēmu, kas vērsta uz pensionēšanās vecumu sasniegušo personu sociālo un ekonomisko aizsardzību, jo šāda sistēma jau pastāv neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaites kārtības. Personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu minimālā līmenī tiek garantētas Pensiju likumā.

Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir tiesības mainīt pensiju sistēmas darbības noteikumus, ja tam ir objektīvi iemesli un pamatojums. ST secināja, ka izmaiņas un pensiju aprēķināšana atkarībā no faktiskajām iemaksām sociālajā budžetā notika, lai stabilizētu pensiju sistēmu, un likumdevējs izveidojis pienācīgu mehānismu šīs kārtības īstenošanai, turklāt personām ir paredzēta iespēja līdzdarboties sava pensijas kapitāla veidošanā un uzkrāšanā.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka pensiju reformas rezultātā Latvijā izveidotā sociālās apdrošināšanas sistēma spēj nodrošināt pensiju un citu sociālo pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā atbilstoši apmēram, kādā persona šajā sistēmā līdzdarbojusies, norādīts spriedumā.

Aplūkojot Latvijā izveidotās pensiju sistēmas darbības pamatprincipus, Satversmes tiesa secināja, ka pensiju sistēma citastarp ietver arī personas pašas sociālo atbildību par savu nākotni un savas pensijas apmēru. Tātad pensiju sistēma balstās uz to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir personas ilgtermiņa ieguldījums, kas tai garantē sociālo nodrošinājumu nākotnē. Tādējādi no pensiju sistēmas darbības pamatprincipiem izriet tas, ka likumdevējs ir tiesīgs prasīt personu līdzdarbību pensijas kapitāla veidošanā un uzkrāšanā, secināja ST.

Tāpat ST norādīja, ka apstrīdētās normas neuzliek personai jaunus pienākumus. Darba likums nosaka darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Turklāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskaita sociālās apdrošināšanas iemaksas un sniedz par to informāciju arī fiziskajām personām. Personai nav pienākuma regulāri pieprasīt informāciju par to, vai darba devējs pienācīgi veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo tās ir personas tiesības.

Satversmes tiesa secināja, ka persona informāciju par to, vai darba devējs faktiski veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, var pārbaudīt un pievērst darba devēja vai valsts institūciju uzmanību pienācīgai nodokļa nenomaksai, līdz ar to ir nodrošināta efektīva iespēja saņemt informāciju par to, vai maksāts sociālais nodoklis.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Sprieduma teksts ir pieejams arī Satversmes tiesas mājas lapā.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrija uzskata, ka personu tiesības ar likuma grozījumiem nav aizskartas, jo "uzmestie" darbinieki, par kuriem darba devējs pēc šā gada 1.janvāra nebūs veicis sociālās iemaksas, līdz ar to samazinot nākotnes pensiju apjomu, varēs paši nomaksāt nepieciešamo summu.

Cilvēkam, par kuru darba devējs laikā no šā gada 1.janvāra nebūs veicis likumā noteiktās sociālās iemaksas, būs iespēja trīs mēnešu laikā pašam brīvprātīgi veikt iemaksas savas pensijas apdrošināšanai. Lai aprēķinātu vecuma pensiju un noskaidrotu, vai darba devējs no šā gada janvāra ir maksājis sociālās iemaksas, cilvēkam būs jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA).

Ja sociālās iemaksas nebūs veiktas, cilvēks pats varēs izvēlēties nomaksāt trūkstošos maksājumus. Šādā gadījumā VSAA informēs cilvēku par neiemaksāto summu un norādīs kontu, uz kuru un kādā laika periodā attiecīgie maksājumi jāpārskaita.

Valdība un Saeima pagājušā gada beigās, neraugoties uz parlamenta juristu iebildumiem, nolēma taupīt arī uz darba devēju "uzmesto" darbinieku rēķina. Proti, no šā gada 1.janvāra cilvēka pirmā un otrā līmeņa pensijas aprēķinā ieskaitīs tikai faktiski veiktās sociālās iemaksas. Pirms tam likums noteica, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts no dienas, kad ieguva darba ņēmēja statusu, neatkarīgi no tā, vai sociālās iemaksas faktiski ir vai nav veiktas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form