ST: senatora tiesības iesniegt protestu par spriedumu ļauj apšaubīt tiesas objektivitāti
Foto: Shutterstock

Satversmes tiesa (ST) atzinusi par valsts pamatlikumam neatbilstošu likuma normu, kas dod tiesības Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam un AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam iesniegt Senātā protestu par spēkā stājušos tiesas spriedumu, portāls “Delfi” uzzināja ST.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Civilprocesa likuma 483.panta daļu, kas ļauj spēkā stājušos tiesas spriedumu Senātā noprotestēt AT priekšsēdētājam, AT Senāta Civillietu departamenta vadītājam un ģenerālprokuroram ST lūdza vērtēt Ventspils tranzītbiznesā iesaistītās SIA „IAG", „IAG Industrieanlagen GmbH", „Yelverton Investment B.V." un „Yelverton Investments B.V.".

Kā norāda ST, likumdevējs gan pašlaik apstrīdēto normu grozījis. Likums tagad nosaka, ka protestu par spēkā stājušos tiesas spriedumu Senātam var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors.

Likuma normas grozīšana bija iemesls, kura dēļ Saeima lūgusi ST izbeigt tiesvedību pēc vairāku kompāniju pieteikuma ierosinātajā lietā. ST izlēma tiesvedību turpināt un vērtēja apstrīdētās likuma normas atbilstību Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Pieteikuma iesniedzēji ST bija norādījuši, ka AT Senāts pieņēmis izskatīšanai protestu par rajona tiesas spriedumu lietā, kurā viņi bija iesaistīti. Protestu Senātam iesniedza AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka tiesībām uz taisnīgu tiesu neatbilst regulējums, kas paredz, ka viena uz tā pati amatpersona gan iesniedz protestu, gan nosaka kārtību, kādā izskatāms iesniegtais protests.

Šāda kārtība var likt apšaubīt tiesas objektivitāti, uzskatīja pieteikuma autori.

Kā spriedumā atzinusi ST, apstrīdētā norma var radīt šaubas par tiesas objektivitāti, jo pieļauj to, ka Senātā tiek izskatītas lietas, kas ierosinātas pēc pašas tiesas iniciatīvas. Šāds regulējums ir pretrunā ar taisnīgas tiesas principu.

Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmei.

Tomēr, lai gan pieteikuma iesniedzēji lūdza atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas vai piemērošanas brīža, ST ņēma vērā to, ka, normu atzīstot par spēkā neesošu no kāda pagātnes brīža, tiktu aizskarta citu konkrētās civillietās iesaistīto personu tiesiskā paļāvība un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Šādā gadījumā minēto personu pamattiesību ierobežojums varētu būt lielāks nekā iespējamās (šķietamās) šaubas par tiesas objektivitāti. Līdz ar to ST atzina, ka pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu ir iespējams novērst, kasācijas tiesvedībā ierosināto lietu Senātā skatot paplašinātā - vismaz septiņu - senatoru tiesas sastāvā.

Līdz ar to ST nosprieda, ka lietas, kas ierosinātas pēc Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta, ir izspriežamas paplašinātā Senāta sastāvā, nodrošinot Satversmes 92. pantā garantētās personu tiesības uz objektīvu tiesu.

ST spriedums nav pārsūdzams.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ģenerālprokuratūra Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form