Steidzami jāvērtē sabiedrības iesaiste pašvaldību un slimnīcu atbalstam, uzskata Jansons
Foto: F64

Būtu steidzami jāizvērtē plašāka sabiedrības iesaistes iespēja atbalsta sniegšanai pašvaldībām darbā ar mazaizsargātajām personu grupām un valstij brīvprātīgo darbam slimnīcās, vēstulē valdībai, kas saistībā ar Covid-19 krīzi nosūtīta 1. decembrī, paudis tiesībsargs Juris Jansons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādījis, ka nevalstiskās organizācijas šobrīd ir aktīvas, bet to nav daudz, un, iespējams, sadarbība starp šīm biedrībām, pašvaldībām un valsti būtu uzlabojama.

Jansons atzīmējis, ka, sekojot situācijai valstī Covid-19 krīzes laikā un vērojot valsts iestāžu rīcību, informējot iedzīvotājus par plānotajiem pasākumiem krīzes pārvarēšanā, viņš ir identificējis vairākas problēmas, kuras valdībai būtu jāizvērtē, lai uzlabotu sabiedrības informētību un labāku izpratni par valsts pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem.

Krīzes vadības sniegtās informācijas dažādošana un novirzīšana informatīvajos kanālos

Sabiedrība informāciju par epidemioloģisko situāciju valstī un tās noteiktajiem ierobežojumiem iegūst atšķirīgos informatīvajos kanālos. Pamatā iegūtā informācija atšķiras ne tikai paaudžu vidū, bet arī atsevišķu cilvēku grupu vidū, piemēram, personām ar dažāda veida invaliditāti.

Tiesībsargs uzsvēris, ka ir nepieciešams steidzami izvērtēt, vai svarīgākie dienas paziņojumi no valdības un atsevišķu atbildīgo iestāžu puses tiek vienādi novadīti informatīvajos kanālos, kur var tiešāk sasniegt konkrētas mērķgrupas.

Tāpat šobrīd tiesībsargs saskata nepietiekošu svarīgākās krīzes vadības informācijas nodošanu personām ar dzirdes un redzes traucējumiem, kā arī personām ar uztveres problēmām.

Tiesībsargs ir sazinājies ar Latvijas Nedzirdīgo savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību "Redzi mani" un Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", lai noskaidrotu, kur būtu veicami uzlabojumi konkrētās mērķgrupas informēšanai.

Sniegtajās atbildēs tika norādīts uz to, ka:

  • personām ar dzirdes traucējumiem netiek atbilstoši nodrošināta svarīgākā informācija zīmju valodā;
  • ņemot vērā, ka ne visas personas ar dzirdes traucējumiem saprot zīmju valodu, ir nepieciešams sniegt svarīgāko valdības un dienestu paziņojumu subtitrēšanu,
  • trūkst informācija vieglajā valodā, jo īpaši, ja vēlas svarīgu informāciju nodot personām ar garīga rakstura traucējumiem,
  • cilvēki ar redzes traucējumiem nevar nolasīt ministriju sagatavotās infografikas un attēlus, jo tie nav uztverami. Tika pausts priekšlikums rast iespēju pie svarīgākajām infografikām un attēliem pievienot vēstījumu.

Tāpat tiesībsargs saskata risku, ka svarīgākā sniegtā informācija no valdības un atbildīgo dienestu preses konferencēm īsu tēžu veidā netiek novadīta informatīvajos kanālos, kur sasniedzamas konkrētas mērķgrupas – jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki.

Emocionālās veselības atbalsts

Pašreizējā situācijā liels izaicinājums ir ikvienam sabiedrības loceklim- gan bērniem, gan pieaugušajiem un senioriem. Ņemot vērā šī brīža straujās pārmaiņas ikdienas dzīvē, ko ievieš pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai, tiesīsbarga ieskatā līdzās ikdienas sniegtajai informācijai par saslimušajiem un mirušajiem, noteikti būtu jāsniedz psiholoģiskā atbalsta informācija. Tas nepieciešams, lai līdzsvarotu noskaņojumu un palīdzētu tikt galā ar stresu šajā saspringtajā laikā. Īpašu uzmanību vēršot uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ziņas uztver daudz emocionālāk.

Tiesībsargs uzsver, ka sabiedriskajos medijos īpaši TV un radio, kā arī ziņu portālos, būtu nepieciešams sniegt informāciju, piemēram, kā tikt galā ar emocijām izolācijas laikā, ko darīt, ja ir depresīvs stāvoklis, ja ir domas par pašnāvību, kā tikt galā ar emocijām, ja nevar satikt tuvākos cilvēkus, draugus, vecākus, bērnus, kā emocionāli tikt galā ar situāciju, kad persona palikusi bez darba u.tml.

Tāpat būt jāaktualizē, kur vērsties, ja cilvēki saskaras ar vardarbību ģimenē.

Mazaizsargāto personu grupas un to aizsardzība

Sabiedriskajos medijos trūkst uz aprūpē/apgādībā esošo vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzību orientēta informācija. Daudziem ir vecāki un vecvecāki, kuri nedzīvo kopā ar ģimenes locekļiem, bet saņem plašu tuvinieku atbalstu. Šis atbalsts nav tikai nepieciešamo lietu (pārtikas, medikamentu, sadzīves priekšmetu) piegāde līdz durvīm, pensijas saņemšana vai mājdzīvnieku izvešana, daudziem atbalsta sniegšana ir ikdienas darbs, kas saistīts ar ciešu kontaktēšanos.

Ja vecāka gadagājuma cilvēki ir sabiedrības daļa, kuru inficēšanos visvairāk vēlamies novērst, iedzīvotājiem jāsniedz atkārtoti mērķēti, skaidri ieteikumi no epidemiologiem, kā vislabāk rīkoties šajā situācijā.

Par saskarsmes uzturēšanu bērniem un vecākiem

Vairāku iemeslu dēļ valstī ir bērni, kuri nedzīvo kopā ar saviem vecākiem vai dzīvo kopā ar vienu no tiem. Lai gan ārkārtējā situācijā noteiktie ierobežojumi neparedz aizliegumu vecākiem un bērniem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā satikties, praksē tiek konstatēts, ka šādus ierobežojumus nosaka gan iestādes, gan otrs no vecākiem, ja vecāku starpā ir konfliktējošas attiecības. Iestādēs, kas atbildīgas par bērna tiesību ievērošanu, vecāki nevar saņemt skaidrojumu atbilstoši tiesiskajam regulējumam par iespējām satikties ar bērniem. Visbiežāk tiek ieteikts atturēties no tiešiem kontaktiem, tā veicinot bērna un vecāka atsvešināšanos.

Vecākam, kuram saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība ir noteikta ar tiesas nolēmumu, tiek ieteikts vērsties tiesā un lūgt, lai tiesa skaidro nolēmuma izpildi ārkārtējās situācijas apstākļos, kas nav tiesas uzdevums. Tas liecina, ka gan iestāžu darbiniekiem, gan vecākiem trūkst informācija par rīcību un nosacījumiem, kas jāievēro šķirti dzīvojoša bērna un vecāku attiecību nodrošināšanā.

Tiesībsargs iesaka steidzami sagatavot informatīvu materiālu gan vecākiem, gan speciālistiem, to publiskojot gan medijos, gan iestāžu tīmekļvietnēs.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim.

Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.

Līdz 6. decembrim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.

Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Plānots, ka jau nākamā gada pirmajā ceturksnī vakcīnas būs pieejamas ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Šobrīd plānots, ka kopumā valsts apmaksāta vakcīna varētu tikt nodrošināta vairāk nekā 800 000 cilvēku. Ja vakcīnu ražotāji apstiprinās Latvijas pasūtījumu, šis skaits varētu būt lielāks.

Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka brīdī, kad tās būs pieejamas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Apeirons Eiropas Savienība Juris Jansons Tiesībsargs Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form