Stimuls Eiropas un Latvijas ekonomikai – CETA ratificēšanas jautājums nonāk finiša taisnē
Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā lems par likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

CETA ir ES tirdzniecības nolīgums. Iecerēts, ka tas darbosies kā stimuls Eiropas ekonomikai un vecinās izaugsmes atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās.

Kliedējot iepriekš izskanējušās sabiedrības bažas par šī nolīguma spēkā stāšanās sekām, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) skaidroja, ka CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus nevienā no regulētajām jomām, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību un veselību.

Nolīgumā iekļauta ne tikai virkne ES atrunu, bet arī konkrētas Latvijas piedāvātas atkāpes, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

CETA spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses.

Nolīgums jāratificē Kanādas parlamentā, visu ES dalībvalstu parlamentos, kā arī par to jābalso Eiropas Parlamentam (EP), kur balsojums paredzēts 15. februārī.

Vēstīts, ka 24. janvārī EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) gala balsojumā atbalstīja CETA.

Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014. gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.

Iepriekš portālam "Delfi" EP deputāts Artis Pabriks skaidroja, ka CETA būtiski mazinās birokrātisko procedūru apjomu, tādējādi atvieglojot biznesa saišu veidošanos starp ES un Kanādu, kā arī samazinās barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai. "Līgums dos iespēju arī Latvijas uzņēmējiem vieglāk un lētāk iekļūt Kanādas tirgū, lai apgūtu jaunus tirgus un paplašinātu uzņēmējdarbību," vērtēja deputāts.

Ar nolīguma tekstu iespējams iepazīties šeit.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form