Stipra armija, obligātais dienests, gatavība hibrīdkaram – top jaunā Valsts aizsardzības koncepcija
Foto: US Army Europe

Sabiedrības izpratne par aizsardzību, virtuālās un informatīvās telpas aizsardzība, institucionālā sadarbība un obligātais militārais dienests – ir Latvijas drošības jautājumi, kas līdz jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izveidošanai ir jāizdiskutē ne tikai instanču, bet arī sabiedrības līmenī, liecina ekspertu teiktais diskusijā "Kā sargāsim Latviju: jaunā Valsts aizsardzības koncepcija".

Gada laikā ģeopolitiskā situācija Eiropā ir krasi mainījusies, un Latvija kā Austrumeiropas valsts un vēl jo vairāk kā Krievijas kaimiņvalsts pastiprināti izjūt Ukrainas krīzes radīto ietekmi uz reģiona drošību. Šis ir tikai viens no iemesliem, kas lika ekspertiem Latvijas Ārpolitikas institūta un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotajā diskusijā paust viedokļus par to, kādi Latvijas drošības jautājumi jāaktualizē koncepcijas veidošanas procesā.

Drošības situācija nestabila visā pasaulē

AM Valsts Sekretārs Jānis Sārts skaidroja, ka kopējā drošība ir strauji pasliktinājusies. To ietekmējis ne tikai Ukrainas konflikta faktors, bet arī teroristiskais grupējums "Islāma valsts" un nestabilitāte Āfrikas ziemeļos. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas notikumi ir jaunās Krievijas politikas sekas.

Arī Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže uzsvēra, ka Rietumu pasaules vērtības apdraud ne tikai Krievijas, kura anektējusi daļu citas valsts, agresija, bet arī notikumi Tuvajos Austrumos. Viņa norādīja, ka, runājot par jauno koncepciju, ir jāņem vērā tas, ka pasaules izmaiņas nav īstermiņa, tās ietekmē arī to, kā Latvija sevi redz pasaulē.

Bruže skaidroja, ka valsts interesēs ir tas, lai "pasaules kārtība saglabātos", tāpēc ir jāsaglabā Eiropas Savienības, NATO, kā arī ANO vienotība. Viens no galvenajiem Latvijas partneriem šobrīd ir ASV, kuru loma ir palielinājusies un turpinās palielināties.

Direkcijas vadītāja arī pauda prieku par NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu Latvijā. Tiek sagaidīts, ka centrs "spēlēs arvien būtiskāku lomu gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs".

Viens no risinājumiem – obligātais militārais dienests?

Savukārt Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts norādīja, ka esošā koncepcija "konceptuāli ir ļoti laba". Zeibārts uzsvēra, ka AM līdz ar iepriekšējās koncepcijas pieņemšanu ir diezgan labi paredzējusi notikumus. Taču par spīti tam, jaunajā aizsardzības koncepcijā ir jāiekļauj lietas, kas līdz šim tur ir ļoti vispārināti parādījušās vai nav bijušas nemaz. Tostarp, viņaprāt, jāpievērš krietni lielāka uzmanība informatīvās telpas aizsardzībai, "liela daļa cīņas notiek, nevis ar ieročiem, bet ar vārdiem".

Kā arī koncepcijā jāiekļauj sabiedrības izglītošana par valsts aizsardzību un jāuzsver Iekšlietu ministrijas un to padoto institūciju darbs aizsardzības sfērā, uzsvēra ģenerālmajors. Viņš piebilda, ka sabiedrībai ir jāskaidro un jāsaprot tādu iestāžu kā policijas un robežsardzes darbs.

Kā vēl vienu būtisku koncepcijā iekļaujamu punktu Zeibārts minēja – sabiedrības iesaistīšanos bruņotajos spēkus. Viņš gan noraidīja ideju, ka obligātais militārais dienests atrisinātu valsts apdraudējumu. Pirmkārt, tas nenotiek tik ātri, cik šobrīd būtu jāreaģē. Un, otrkārt, deviņdesmitajos gados obligātais militārais dienests tika atcelts tieši tāpēc, ka sabiedrība nebija apmierināta. Ģenerālmajors norādīja, ka ir jāpalielina tieši brīvprātības aspekts, tai skaitā jāiesaista lielāks skaits sabiedrības locekļu zemessardzē.

Arī AM valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons diskusijā norādīja, ka obligātais militārais dienests neatrisinās visus sasāpējušos jautājumus, tas var būt tikai kā pēdējais izvēles ceļš.

Institūcijām jāsadarbojas, lai izdzīvotu hibrīdkara apstākļos

Tikmēr Rezerves virsnieku un instruktoru neformālās apvienības pārstāvis Mārtiņš Vērdiņš skaidroja, ka svarīgākais, lai jaunā koncepcija būtu pielietojama praktiski. Viņš vērsa uzmanību, ka koncepcija, īpaši šādos apstākļos, kad ir ietekmēta reģiona drošība, ir jāpārskata vismaz reizi divos gados, nevis kā līdz šim – reizi četros gados.

Tāpat Vērdiņš iezīmēja to, ka, strādājot pie jaunas koncepcijas, jāņem vērā Igaunijas un Lietuvas koncepcijas, Latvijas aizsardzība un kaimiņvalstu koncepcijām būtu jāievēro vienādas galvenās vadlīnijas.

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis diskusijā vērsa uzmanību uz to, ka, pirmkārt, ir jādefinē, kas ir apdraudējums, "ja iepriekšējā koncepcijā ir pirātisms, tad tagad mēs redzam kaut ko citu". Viņš arī norādīja, ka publiskajā telpā parādījies vārds "hibrīdkarš", kas prasa "hibridrisinājumus". Tas nozīmē, ka aizsardzībā jāiesaista dažādas institūcijas, tostarp Kultūras un Satiksmes ministrija, kas var izstrādāt informatīvo regulējumu.

Tai skaitā Cepurītis norādīja uz kiberdraudiem, viņaprāt, Latvijai jāspēj ne tikai no tiem izsargāties, bet arī tos veikt, jo šādi "ar relatīvi maziem resursiem var sasniegt lielākus rezultātus". Pētnieks atgādināja, ka Krievijas specdienestu darbība šobrīd ir tikpat liela vai lielāka nekā Aukstā kara laikā, un "naivi domāt", ka uz Latviju tas neattiecas.

AM pārstāvis Garisons vērsa uzmanību uz to, ka jaunajā koncepcijā ir jāatrunā sabiedroto jeb NATO atrašanās Latvijā. Koncepcijā skaidri jādefinē attieksme pret NATO būšanu Latvijā, kas ietver treniņus, infrastruktūru, poligonus un lidojumus gaisa telpā. Tas viss nevar notikt bez sabiedrības izpratnes, uzsvēra AM pārstāvis. 

Visi diskusijas dalībnieki norādīja, ka aizsardzības finansējums ir svarīgs priekšnoteikums reģiona drošībai. "Kādēļ kāds par jums mirtu, ja paši neesat gatavi mirt par sevi," runājot par aizsardzības spējām, retoriski vaicāja Garisons.

Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Valsts aizsardzības koncepcija nosaka vadlīnijas miera laikam un valsts apdraudējuma gadījumiem. Ar šobrīd spēkā esošo aizsardzības koncepciju var iepazīties šeit.

Plānots, ka jauno Valsts aizsardzības koncepciju izstrādās līdz nākamā gada rudenim.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aizsardzības ministrija ANO Ārlietu ministrija ASV Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Islāma valsts Lasāmgabali NATO Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form