„Tādējādi nav saprotama likumdevēju vēlme viena alkoholiskā dzēriena veida importētājus un ražotājus padarīt par izredzētajiem un netieši pateikt, ka noteikta veida alkohols vispār nemaz nav alkohols”, pauž ARTA biedri.
ARTA biedri uzskata, ka attieksmei šajā jautājumā ir jābūt vienādai attiecībā pret visu dzērienu segmentu, kas satur alkoholu jebkura procentuālā daudzumā, nepriviliģējot alu. Ar ko tad 5% alus ir sabiedrībai pieņemamāks par 5% sidru, – pauž tirgotāji.
Kā iepriekš informēja tirgotāji, stipro alkoholisko dzērienu realizācijas kritums 1.ceturksnī veidoja mīnus 30% un šī tendence turpinās, savukārt valdības prognozētie budžeta ienākumi no nodokļa palielināšanas nesasniedz plānoto.
Tāpat tirgotāji uzsver, ka no visa patērētā alkohola Latvijā vismaz 25 % ir nelegālais alkohols, ko veido dažādu spirta - ūdens maisījumi, kandža un Krievijas, Baltkrievijas ražotie degvīni. Alus nelegālajā tirgū nav.
Jau vēstīts, ka Latvijas alus darītāji un tirgotāji vērsušies Finanšu un Ekonomikas ministrijās ar priekšlikumu steidzamības kārtā atcelt alus tirdzniecības ierobežojumus naktī. Tikai atceļot alus tirdzniecības ierobežojumus naktī, alus darītāji redz iespēju izvairīties no straujas nozares lejupslīdes, kā arī panākt nodokļu iekasēšanu plānotajā apjomā. Pēc alus nozares aplēsēm, alus pārdošanas apjomi palielinātā akcīzes nodokļa ietekmē samazināsies vidēji par 10%-20%, kas atstās būtisku ietekmi arī uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
