Foto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien jaunās valdības veidošanu uzticēja "Vienotības" virzītajai līdzšinējās valdības zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai. Jauno valdību plānots apstiprināt līdz 23.janvārim.

Bērziņš savu lēmumu nominēt Straujumu premjera amatam paziņoja īsā, vien aptuveni minūti garā uzrunā, norādot, ka šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā kandidātes ilgo profesionālo pieredzi izpildvarā. "Lai tev veicas," spiežot roku Straujumai, teica Bērziņš.

Straujuma žurnālistiem skaidro, ka valdības vadīšanu uzņēmusies, apzinoties, ka šogad, kad gaidāmas divas vēlēšanas, proti, Eiropas Parlamenta vēlēšanas maijā un Saeimas vēlēšanas oktobrī, ir svarīgi nodrošināt stabilitāti. "No tā, kā strādās šī koalīcija, būs atkarīgi arī Saeimas vēlēšanu rezultāti," sacīja premjera amatam izvirzītā Straujuma.

Viņa lēš, ka jaunā valdība varētu tikt izveidota divu vai trīs nedēļu laikā, bet Straujumu izvirzījušās "Vienotības" priekšsēde Solvita Āboltiņa norāda, ka jauno valdību vajadzētu apstiprināt līdz 23.janvārim, kad Saeimā notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kuras noklausīties ierodas ne tikai Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, bet arīdzan tie vēstnieki, kuri ikdienā rezidē Varšavā un citviet.

Straujuma domā, ka priekšvēlēšanu gaisotnē ir īpaši svarīgi nepieļaut valsts budžeta "saplosīšanu", turklāt valdībai vēl ir jāspēj vienoties par ES fondu apguves sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, lai jau šā gada otrajā pusē Latvija varētu sākt jaunajā plānošanas periodā pieejamo ES līdzekļu apguvi.

Premjera amata kandidāte lēš, ka, ja valdību veido četras partijas – "Vienotība", Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, kā arī neatkarīgie deputāti no tā dēvētā Olšteina sešinieka, viņas vadīto valdību Saeimā varētu atbalstīt 66 vai 67 deputāti. Straujuma pagaidām neplāno tikties ar "Saskaņas centru", jo viņas mērķis esot izveidot labēji-centrisku partiju koalīciju.

Komentējot Ventspils mēra Aivara Lemberga publiski pieļauto, ka līdz ar Straujumas valdības apstiprināšanu arī viņš šad tad varētu piedalīties valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē, Straujuma pauž, ka koalīcijas sanāksmēs piedalās to veidojošo partiju politiķi, bet ZZS būs viena no nākamās valdības partijām.

Straujuma pirmdien jau vairākkārt uzsvērusi, ka pagaidām nav notikušas nekādas vienošanās par ministru amatu sadali, taču pēcpusdienā, jau saņēmusi oficiālu uzaicinājumu veidot valdību, viņa pauda, ka darbu jaunajā valdībā varētu saglabāt kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kas tikai nesen sāka strādāt Dombrovska valdībā un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), kuram būtu jāuzņemas atbildība par Zolitūdes traģēdijas iemeslu un vaininieku noskaidrošanu.

"Delfi" jau ziņoja, ka demisionējušā premjera Valda Dombrovska pārstāvētā "Vienotība" jaunā gada pirmo pilno darba nedēļu sāk ar aktīvām politiskām konsultācijām, lai nodrošinātu Saeimas vairākuma atbalstu Straujumas kandidatūrai Ministru prezidenta amatam.

Straujuma, kura nu kļuvusi par pirmo sievieti neatkarīgās Latvijas vēsturē, kam uzticēta valdības veidošana, svētdien tika uzņemta "Vienotības" rindās.

Līdz šim Latvijā valdības ir vadījuši tikai vīrieši. Pirms Straujumas valdību gandrīz piecus gadus, kopš 2009.gada 12.marta, vadīja Valdis Dombrovskis. Pirms viņa valdību no 2007.gada 20.decembra līdz 2009.gada 12.martam vadīja Ivars Godmanis, kurš vadīja arī pirmo valdību atjaunotās Latvijas vēsturē - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.

Trīs gadus valdības vadītāja amatā bija Aigars Kalvītis. Viņš šajā amatā bija no 2004.gada 2.decembra līdz 2007.gada 20.decembrim. Kalvītis vadīja divas valdības pēc kārtas. Tikai dažus mēnešus premjera amatā bija Indulis Emsis - viņš šos pienākumus uzņēmās no 2009.gada 9.marta līdz tā paša gada 2.decembrim. Nedaudz ilgāk kā gadu premjera amatā bija jau atkal uz politiskās skatuves uznākušais Einars Repše - no 2002.gada 7.novembra līdz 2004.gada 9.martam. Savukārt Andris Bērziņš premjera krēslā bija no 2000.gada 5.maija līdz 2002.gada 7.novembrim.

Trīs valdības ir vadījis arī Andris Šķēle, divas no tām pēc kārtas - no 1995.gada 21.decembra līdz 1997.gada 6.augustam un no 1999.gada 16.jūlija līdz 2000.gada 5.maijam.

Valdības vadītāja krēslā paspējuši sēsties arī Vilis Krištopans, Guntars Krasts, Māris Gailis un Valdis Birkavs.

Kopumā Latvijas valdību kopš neatkarības atjaunošanas vadījuši 11 Ministru prezidenti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!